Gandrīz katrs kaut vienu reizi dzīvē izjutis, kas ir – GALVASSĀPES. Protams, ja tās traucē reti, droši var tikt ar sāpēm galā, palietojot pretsāpju tabletīti. Bet, ja galvassāpes piemeklē bieži vai ir ļoti stipras, tad gan jāmeklē ārsta palīdzība.
Skaidro Medicīnas sabiedrības ARS neiroloģe IVETA BARKĀNE
Mēs paši visbiežāk neaizdomājamies, kā tieši galva sāp. Vienkārši sāp, un viss. Taču ārsti galvassāpes iedala divās lielās grupās: primārās un sekundārās. Svarīga arī galvassāpju daba – vai tās ir epizodiskas, īslaicīgas, nepārtrauktas, zibenveida, ar auru, bez tās…
Primārās galvassāpes – it kā bez redzama iemesla
Tām raksturīgs, ka cilvēkam netiek atklātas būtiskas veselības problēmas, viņam var nebūt nekādu specifisku slimību, un arī izmeklējumi neko neuzrāda. Pat tik smalkā izmeklējumā kā, piemēram, magnētiskā rezonanse nekas slikts nav redzams. Diagnozi ārsts galvenokārt nosaka, sarunas laikā ar pacientu rūpīgi ievācot anamnēzi un veicot viņa apskati.
Visizplatītākās primārās galvassāpes ir saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes un migrēna. Saspringuma galvassāpju patiesais iemesls nav galvas, bet gan kakla, sejas un plecu muskuļu problēmas. Tie mūsu sēdošā darba un stresa dēļ kļūst savilkti, saspringti un nespēj atslābināties. Šādas muskuļu sāpes parasti nav stipras, to laikā galvā ir spiedoša, velkoša un smaguma sajūta, kas var ilgt no pāris stundām līdz vairākām (parasti divām) dienām.
Migrēnas raksturīgākās pazīmes – stipras un pulsējošas sāpes, parasti vienā galvas pusē, turklāt nereti ir slikta dūša vai pat vemšana, izteikta jutība pret gaismu un troksni, pirms lēkmes – zibšņi acu priekšā. Ja paveicas, sievietēm (viņas biežāk sirgst ar migrēnu) lēkme ilgst četras stundas, bet mocības var izstiepties pat triju dienu garumā. Ja sāpes ir ilgākas nekā 76 stundas, to jau dēvē par ieilgušu migrēnu. Galvassāpes, kas iet roku rokā ar redzes traucējumiem, runas un koncentrēšanās problēmām, vājumu rokās un kājās, dēvē par migrēnu ar auru, un to piedzīvo piektdaļa migrēnas pacientu. Turklāt nav tā, ka tās laikā galva pasāp pusstundu un tad pāriet, tad atkal pasāp un pāriet. Nē, sāpes ir bez pārtraukuma, tās vēl vairāk pastiprina troksnis un spilgta gaisma.
Par laimi, migrēnas nav mūžīgas, parasti tās beidz mocīt līdz menopauzei. Tā nu tas dabā iekārtots, ka sievietēm migrēnas saistītas ar hormonālām izmaiņām viņu organismā. Taču arī šeit viss nav tik vienkārši – vienpusējas galvassāpes mēdz būt ne tikai migrēnas, bet arī citu iemeslu dēļ. Tāpēc pacientiem ar sūdzībām par galvassāpēm vismaz vienu reizi dzīvē ieteiktu veikt magnētisko rezonansi.
Šeit jāpiemin arī kūlīšu galvassāpes, kad sāpes ir ļoti stipras, parasti ap vienu aci, tās vairāk raksturīgas vīriešiem.
Sekundārās galvassāpes – sekas dažādām kaitēm
Tas nozīmē, ka galvassāpju iemesls ir dažādas slimības, organiskas izmaiņas vai ķīmisku vielu iedarbība.
Diezgan bieži sāpes saistītas ar mugurkaulāja deformāciju, ja bijusi galvas trauma. Tās var būt arī saaukstēšanās slimību izpausme, kad ir paaugstināta temperatūra un klepus, ja ir deguna blakusdobumu iekaisums, acu nedienas (piemēram, glaukomas lēkme, redzes sasprindzinājums), žokļu un zobu slimības…
Gribētu pievērst uzmanību sekundārajām galvassāpēm asinsrites traucējumu vai asinsvadu bojājumu dēļ (ateroskleroze, insulti, aneirismas plīsumi, vēnu trombozes), jo tās ir situācijas, kad dzīvībai draud briesmas. Tāpat, ja uzradušās galvassāpes un vēl augsta temperatūra, nepieciešams saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Var izrādīties, ka tas ir meningīts, kad jāārstējas slimnīcā.
Citreiz mēdz būt tā, ka galva tikai sāp un sāp, varbūt arī reibst, līdz izrādās, ka cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens. Vienmēr vajag atcerēties par spiediena kontroli, īpaši cilvēkiem pēc 45. Mūsdienās arī gados jauniem saspringtā dzīves ritma dēļ spiediens uzlec augšā, un tad, protams, nav jēgas lietot citramonu, kā to dažs labs dara (tajā esošais kofeīns vēl vairāk pasliktinās stāvokli), lai ārstētu savas galvassāpes, bet neiedomājas pamērīt spiedienu, kas patiesībā ir sāpju īstais iemesls. Starp citu, arī pazemināts spiediens var likt sāpēt un reibt galvai.
Ne vienam vien medikamentam anotācijā norādīts, ka tā lietošana izraisa arī blakni – galvassāpes. Piemēram, šāda blakne piemīt hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem, tad kopā ar ārstu jāapsver, vai nav jāpiemeklē kāds cits izsargāšanās līdzeklis. Protams, ne visas sievietes, kas lieto kontracepciju, cietīs no tās izraisītajām galvassāpēm, tomēr šī blakne nav tik reta, lai par to nerunātu.
Kāpēc galvai nedrīkst ļaut sāpēt?
Ne viena vien sieviete, atnākusi pie ārsta ar sūdzībām par galvassāpēm, saka: «Dakter, tikai nekādas tabletes neizrakstiet, negribu tās lietot!» Bet uz manu jautājumu – «Vai tad hormonālo kontracepciju nelietojat?» – sieviete atbild: «Jā, protams, lietoju.» Vai tad tās nav tabletes?!
Man bijuši arī pacienti, kuri teikuši, ka viņiem pret sāpēm ļoti labi palīdz lielāka ūdens daudzuma dzeršana kā parasti, tomēr visbiežāk galvassāpju ārstēšanā bez medikamentu lietošanas nekādi neizdodas iztikt.
Jāsaprot, ka akūtu sāpju gadījumā to impulsu nosaka mūsu centrālā nervu sistēma, un, ja nepārtraukti tiek vadīts šis impulss, veidojas sāpju atmiņa, un no sāpēm vairs netiekam vaļā. Ir jāpārrauj šis sāpju impulss, un tāpēc jālieto pretsāpju medikamenti. Citādi samērā īsā laikā (vairākās nedēļās) sāpes no akūtām pārvēršas par hroniskām, kad organismā aktivizējas visi sāpju mehānismi, un tādas sāpes jau daudz sliktāk padosies ārstēšanai. Tāpēc labāk organismu laikus aizsargāt. Piemēram, migrēnas sāpju mazināšanai vispiemērotākie ir triptānu grupas medikamenti, kurus pret ģimenes ārsta, neirologa vai algologa izrakstītu recepti pacients iegādājas aptiekā. Šīs zāles svarīgi lietot laikus, jo tad lēkme vai nu neattīstās, vai ir īsāka, un cilvēks ātrāk var būt
darbaspējīgs.
Dažas nianses
- Jaunām sievietēm, kurām galva sāp migrēnas dēļ, nevajadzētu lietot hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus un arī smēķēt, jo tad viņām ļoti pieaug insulta risks.
- Migrēnu ārstēšanai nereti nepieciešami medikamenti, kuru anotācijā nemaz nav ierakstīts, ka tie ir preparāti pret galvassāpēm. Piemēram, tās var būt pretepilepsijas zāles; profilaktiski ārsts var ieteikt sirdszāļu (bēta blokatoru) lietošanu.
- Visā pasaulē ļoti plaši galvassāpju ārstēšanā izmanto arī antidepresantus. Tie, tāpat kā pretepilepsijas medikamenti, palīdz bloķēt sāpju mehānismu (atcerieties – sāpes veidojas centrālajā nervu sistēmā). Parastais ceļš ir šāds: ja cilvēkam pret sāpēm nepalīdz paracetamols, tad nākamā medikamentu grupa, kas viņam tiek izrakstīta, ir nespecifiskie pretiekaisuma medikamenti. Kad tie arī nepalīdz, jau tiek izrakstīti antidepresanti, vēl pēc tam – pretepilepsijas medikamenti. Protams, katram individuāli piemeklējot piemērotāko.
- Profilaksei pret migrēnu, ieilgušām galvassāpēm kursa veidā ir labi palietot magnija preparātus. Lietošanas ilgumam jābūt vismaz desmit dienas vai divas nedēļas, kursu var atkārtot ik pēc diviem mēnešiem vai biežāk.
- Pret saspringuma sāpēm vairāk palīdz ibumetīna grupas medikamenti, arī fizioterapijas un fizikālās terapijas metodes. Ja saspringuma sāpju cēlonis ir nespēja tikt galā ar ikdienas negatīvo stresu, labāk palīdzēs kāda nomierinoša tabletīte, nomierinoša tēja vai baldriāns, nevis pretsāpju preparāts.
- Jāpatur prātā, ka ilgstoša viena un tā paša pretsāpju medikamenta lietošana var radīt atkarību. Piemēram, ibumetīns, ja to lieto gadiem ilgi katru dienu.
- Tāpat, lietojot zāles biežāk par trim reizēm mēnesī, var rasties atkarība. Lai tā nenotiktu, jākonsultējas ar neirologu vai algologu, lai pamēģinātu citu medikamentu.
- Nereti labi palīdz adatu terapija – tāpēc, lai nebūtu tik bieži jālieto medikamenti.
Ja galvassāpju dēļ pretsāpju tablete jādzer biežāk par divām reizēm nedēļā jau divus mēnešus, ar ārsta apmeklējumu NEVILCINIES!