Distanču slēpošana = lielisks kustību līdzsvara treniņš. Izmēģini!
Stāsta Latvijas Sporta akadēmijas profesors prorektors zinātniskajā darbā JURIS GRANTS, autors vairākām grāmatām par distanču slēpošanu
Labumu birums
Daudzi zina, ka distanču slēpošana ir laba, jo…
Nodarbina teju visas muskuļu grupas. Dažādos avotos min, ka slēpošanā iesaistīti no 80 līdz 90 procenti muskuļu. Tādu izkustēšanos var dabūt reti kurā sporta veidā (šajā ziņā vēl izcilnieki ir tikai peldēšana un nūjošana). Turklāt distanču slēpošana iekustina pavisam citas muskuļu grupas, nekā nodarbinām ikdienā. Īpaši vērtīga kustība ir atgrūdiens ar nūjām, kas nodarbina plecu, roku un muguras muskulatūru.
Ir labs treniņš sirds un asinsvadu sistēmai. Slēpojot katrs var regulēt savu tempu. Labi, ja pirmajā reizē pa pusstundai, pēc tam aptuveni stundu vari noturēt vienmērīgu tempu. Tas nozīmē, ka slēpojot pulss daudz nemainās. Protams, gadīsies kāds kāpumiņš, tad slodze būs intensīvāka. lTiek slavēts kā locītavām saudzējošs sporta veids. Uz distanču slēpēm kustības ir plūstošas, nav nekāda trieciena – tas ir saudzējoši mugurkaulam un locītavām. Bet ne visi zina, ka distanču slēpošana ir arī lielisks dinamiskā jeb kustību līdzsvara treniņš.
Kas ir kustību līdzsvars?
«Līdzsvars ir cilvēka spēja saglabāt ķermeņa stabilu stāvokli. Bet ir divi līdzsvara veidi – statiskais un kustību. Kad tu, piemēram, stāvi uz vienas kājas, tad trenē statisko līdzsvaru. Bet, ejot, kāpjot pa kāpnēm, braucot ar velosipēdu, slēpojot un tamlīdzīgi, tu trenē dinamisko jeb kustību līdzsvaru. Gan vienam, gan otram ir liela nozīme tavā dzīvē. Bet, lai līdzsvars būtu labs, liela nozīme ir vispārējai fiziskajai sagatavotībai. Tātad – vingrinoties līdzsvaru var uzlabot jebkurš.
Sen pazīstama metodika, kā noteikt, cik labs cilvēkam ir statiskais līdzsvars, bet kustību līdzsvara noteikšanai metode vēl tiek izstrādāta. Veikti pētījumi, kas apliecina: jo labāks kustību līdzsvars, jo garāku soli (pat par 3–5 cm garāku) cilvēks veic, slēpojot ar distanču slēpēm. Sportistiem tas ir svarīgi, lai gūtu labākus rezultātus. Bet arī tiem, kas netiecas pēc rezultātiem, lielāks soļa garums pārmaiņus divsolī dod iespēju sajust, ka tu tiešām slīdi uz priekšu. Ka tu slēpo, nevis soļo ar slēpēm.
Ja bail nokrist
- Ja šķiet, ka, sākot slēpot, kritīsi vienā gabalā, kustību līdzsvaru un koordināciju vērts patrenēt pirms tam.
- Daudziem ir grūti koordinēt roku un kāju kustības. Labākais treniņš tad ir nūjošana. Vari arī vienkārši soļot, plaši vēzējot rokas. Kājas neslīd, bet ir iespēja pamēģināt saskaņot: liekot kreiso kāju, vienlaikus vēzē vai atsperies ar labo roku.
- Vari mēģināt arī soļot pa vingrošanas solu, vēzējot rokas. Tas jau būs lielāks izaicinājums.
- Nākamais – ja locītavu stāvoklis atļauj, soļo ar izklupiena soļiem. Taisno kāju izklupiena laikā liec ar pilnu pēdu pie zemes, rokas turi aiz muguras, augumu padod uz priekšu 45 grādu leņķī. Kusties plūstoši, bez pauzēm. Vispirms soļo pa grīdu, tad vari to pašu darīt pa vingrošanas solu.
- Ja kustību koordinācijas vairs nesagādā problēmas, kustību līdzsvars patrenēts, labi ir sezonas sākumā nostāties uz slēpēm, bet nūjas rokās neņemt. Tad pa svaigu sniegu, kas nav pārlieku dziļš, proti, pa neiebrauktām sliedēm, mēģināt pārmaiņus divsolī jeb klasiskajā slēpošanas stilā tikt uz priekšu, vēzējot rokas. Kad tas izdodas, to pašu mēģini pa iebrauktajām sliedēm. Tu sajutīsi – slēpošana ir tikpat dabiska kustība kā elpošana un soļošana. Tad tik atliek paņemt rokās nūjas, kas ļauj tikt uz priekšu ātrāk, un turpināt dabiski kustēties. Turklāt to darīt ar labu apziņu, ka, šādi sportojot, tu trenē arī kustību līdzsvaru.
Lai veicas!