Lai pēc iespējas retāk būtu nepieciešama zobārsta palīdzība, zobi jākopj jau no agras bērnības un zobu higiēnai jākļūst par ikdienas ieradumu.
Konsultē zobu higiēniste un Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta un Akadēmiskās zobu higiēnistu skolas lektore ANDA MIRONOVA
Kas dara pāri zobiem?
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bojājas zobi vai arī rodas smaganu iekaisumi, ir nepietiekama mutes higiēna. Mute nav ēdiena noliktava, kurā nebaltai dienai starp zobiem būtu jāglabā ēdienu paliekas un jāauklējas ar mīksto aplikumu. Ja ļaujam mutē baktērijām vairoties, zobi sāk bojāties un smaganas iekaist. Pašas baktērijas negrauž ne zobus, ne smaganas, bet to aktīvi paveic baktēriju izdalītie toksīni un skābe. Mutē baktērijas barojas no pārtikā esošā cukura, kas tām palīdz ražot skābi. Skābe šķīdina zobu emalju, toksīni rada smaganu iekaisumu. Ja tiek veikta elementārā higiēna, bet zobi tik un tā stipri bojājas, tad jāsamazina saldumu lietošana.
Ikdienā pati svarīgākā ir tīrīšana ar zobu suku un zobu pastu.
Kuru zobu suku?
Tās ir dažādas, un katrs var atrast sev vispiemērotāko un tīkamāko. Zobu tīrīšana jāveic ar tādu, kuras sariņi ir mīksti (uz iepakojuma rakstīts – soft). Bērnu zobu sukai jābūt ar mazāku galviņu. Jo mazāks bērns, jo mazāka zobu sukas galviņa!
Pēc zobu tīrīšanas no sariņiem rūpīgi jāizmazgā zobu pasta, kas ir pilna ar dažādām baktērijām. Zobu suka jāmaina ik pēc trim mēnešiem. Ne tikai tāpēc, ka nodilst sariņi, bet galvenokārt tāpēc – lai kā mēs suku izskalotu, tajā savairojas baktērijas. Nekad nedrīkst lietot otra cilvēka zobu suku – katram jābūt savējai!
Iespējams izvēlēties arī mehānisko zobu suku, kas veic ļoti ātras kustības. Tad ir svarīgi iemācīties tās pielikt pie smaganām un zobiem 45 grādu leņķī. Arī mehāniskajām sukām ik pēc trim mēnešiem jāmaina uzgaļi. Tās ir noderīgas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai veciem ļaudīm, kā arī pieaugušajiem, kuriem tehnoloģijas ir stimuls nodarboties ar zobu tīrīšanu.
Kuru zobu pastu?
Izvēloties zobu pastu, jāapsver, kas tai jāpaveic – jāstiprina zobi, jāuzlabo to krāsa, jānoņem zobu jutība vai jāsadziedē iekaisušas smaganas. Zobu pasta atvieglo aplikuma noņemšanu un padara tīrīšanas procesu patīkamu. Tai pievienotās aktīvās vielas vēl papildus veic mutes veselību uzlabojošas funkcijas.
Pirms iegādāties zobu pastu, jāizlasa, cik liela tajā ir fluora koncentrācija. Vēlams, lai šis skaitlis būtu ne mazāks par F 1000 ppm.
Ja konkrētajā pastā ir antiseptiķi, tad tādu drīkst lietot tikai pieaugušie vai pusaudži, konsultējoties ar zobu higiēnistu vai zobārstu.
Ja zobu pastā ir ārstniecības augi vai abrazīvas vielas, šādu pastu nedrīkst lietot bērni un cilvēki ar jutīgiem zobiem.
Uz daudzām zobu pastām ir rakstīts whitening. Vai tās padara baltākus zobus? Ir jāskatās šo zobu pastu sastāvs. Dažām ir vienkārši palīgvielas, kas palīdz labāk notīrīt aplikumu, – tāda pasta baltina – labāk notīra zobus. Ir zobu pastas, kuru sastāvā ir ūdeņraža peroksīds vai karbamīda peroksīds – šīs zobu pastas balina.
Kā tīrīt?
Jāievēro secība. Vispirms tīra kožamās virsmas, tad ārējās, visbeidzot iekšējās virsmas. Zobiem netīk ātra to notīrīšana. Statistika vēsta, ka vidēji cilvēki zobu tīra 46 sekundes (!), bet būtu jātīra 2–3 minūtes vai arī jāveic 10 kustības vienā vietā, turklāt zobu sukai pie zobiem un smaganām jābūt 45 grādu leņķī.
Pēdējā laikā rekomendē zobu pastu pēc zobu tīrīšanas tikai izspļaut, lai visas labās vielas, kas ir tās sastāvā, netiktu uzreiz aizskalotas, bet palīdzētu zobiem.
Cik bieži? Divas reizes dienā atkarībā no konkrēta cilvēka dzīvesstila. Pirmā reize var būt pirms brokastīm, pēc brokastīm, pēc otrajām brokastīm vai pēc pusdienām. Toties otrā un vissvarīgākā zobu tīrīšanas reize ir pirms gulētiešanas.
Kam vajadzīgs zobu diegs?
Zobiem ir piecas virsmas: vēders, mugura, galva un divi sāni. Pucējot zobus ar suku un pastu, notīrām tikai trīs no tām, bet sāni paliek neskarti, tāpēc jāņem talkā zobu diegs. Vienīgi ar diegu var iztīrīt starp zobiem sakrājušos mīksto aplikumu. To vajadzētu lietot katru vakaru, turklāt var sākt lietot jau no piecu sešu gadu vecuma, kad izšķiļas sestie dzerokļi, kas izvietojas cieši kopā un tāpēc tiek sliktāk notīrīti.
Zobu diegs neuzlabo zobu veselību, bet palīdz to saglabāt. Ideāli būtu šo zobu diegošanas rituālu veikt katru vakaru, bet ļoti lieliem sliņķiem – vismaz trīsreiz nedēļā. Taču, ja ir smaganu kabatas, plombu pārkares, tilti, kroņi vai implanti, tam laiks jāatvēl katru dienu, jo zem mākslīgajām konstrukcijām sakrājas ēdiena paliekas, un tās var radīt nepatīkamu aromātu un sabojāt blakus esošos zobus.
Veselu zobu īpašnieki var iztikt ar pašu vienkāršāko (un lētāko) zobu diegu, bet jāņem vērā, ka tas var pūkoties, plīst un iesprūst starp zobiem. Turklāt tas nebūs piemērots, ja mutē ir nekvalitatīvas plombas. Ja ar diegu gadās plombu izraut, tas nozīmē, ka zobs zem tās sācis bojāties un plomba tik un tā būtu jāmaina.
Vispiemērotākais ir vaskotais (wax), kas labāk slīdēs starp zobiem.
Lielākām un arī normālām zobu starpām var izmantot diegus (expanding), kas, saskaroties ar siekalām, piebriest un labāk izceļ sakrājušos aplikumu no spraugām.
Cilvēkiem ar protezētiem zobiem jālieto speciāls diegs (super floss), kura viens gals ir ciets, lai to varētu pabāzt zem mākslīgās konstrukcijas.
Kuru mutes skalojamo līdzekli?
To mērķi ir dažādi, tāpēc jāizvērtē, kurš vajadzīgs.
Ārstnieciskie, kuru sastāvā ir hlorheksidīns, lietojami akūtu smaganu iekaisumu gadījumā, pēc zobu raušanas, profesionālās higiēnas u. c. Parasti ieteicams lietot tikai
1–2 nedēļas.
Fluoru saturošie mutes skalojamie līdzekļi nepieciešami zobu emaljas nostiprināšanai, jutības noņemšanai. Jāskalo tūlīt pēc zobu tīrīšanas. Zobu emaljas nostiprinošs efekts panākams tikai tad, ja fluors ir šādā koncentrācijā: 0,05% Na F un 0,2% Na F. Ja fluora koncentrācija ir zemāka, tas būs tikai ūdens ar patīkamu garšu.
Spirtu saturošos mutes skalojamos līdzekļus drīkst lietot tikai pusstundu pēc zobu tīrīšanas. Savukārt nedrīkst tos lietot bērni līdz 18 gadu vecumam, veci cilvēki, kā arī tie, kuriem ir kādas hroniskas saslimšanas. Labāk lietot tikai 1–2 nedēļas, lai izsargātos no gļotādas sausināšanas un zobu plombu deformācijām.
Augu valsts sastāvdaļas mutes skalojamajā līdzeklī var iekrāsot zobus, padarot tos tumšākus. Tāpēc šādu mutes skalojamo nevajadzētu lietot ilgstoši.
Kad lieto starpzobu birstītes?
Tās noder, kad smaganu spicītes starp zobiem ir nosēdušās un veidojas tukšumi starp zobiem, kur viegli ieķerties ēdiena paliekām un aplikumam, kā arī, ja ir smaganu kabatas vai tilti. Starpzobu birstītēm ir dažādi izmēri, tāpēc tās ieteicams izvēlēties, konsultējoties ar zobu higiēnistu, lai noteiktu piemērotākās, pareiza izmēra.
Zobu suka jāmaina ik pēc trim mēnešiem.
Iegaumē!
Košļājamā gumija neaizstāju zobu suku! Tā nenoņem zobu aplikumu. Košļājamās gumijas košļāšana
stimulē siekalu izdalīšanos, tās neitralizē skābo vidi un piegādā zobu emaljai minerālvielas, kas atjauno zobu emalju. Košļāt drīkst ne ilgāk kā 20 minūtes.
3 labi padomi
- Kafejnīcā zobus nediegosi, taču zobu bakstāmo gan izmanto. Lielos gabalus izbakstīsi uzreiz pēc ēšanas, bet pamatīgāku tīrīšanu atstāj uz vakaru ar zobu diegu.
2. Ja mīli baudīt vīnu, uzkod sieru, jo tas neitralizēs vīna skābumu un liegs tavam baudījumam darīt pāri zobiem.
3. Ja bijusi slikta dūša un vemts vai arī ēsts kas ļoti skābs, uzreiz netīri zobus, jo tas var padarīt tos jutīgus. Izskalo muti ar ūdeni un nogaidi pusstundu vai stundu.
Kas ir zobu pastas sastāvā!
Tāpat kā zupai pamatā ir ūdens, un arī zobu pastām pārsvarā bāzes sastāvdaļa ir ŪDENS un GLICERĪNS. Šīs vielas visbiežāk norādītas sastāva pašā sākumā ar vārdiem glycerine un aqua. Vēl daudzās pastās pieminēts SILĪCIJS – īpaši apstrādātas SMILTIS (hydrated silica), kas piešķir pastai abrazīvu tekstūru, atvieglo aplikuma noņemšanu un baltina zobus.
Aktīvās vielas, kuru uzdevums ir cietināt zobu emalju, visās zobu pastās, arī bērnu, ir FLUORA SAVIENOJUMI (sodium, aminofluoride, monofluorphosphate) vai KALCIJS (calcium glycerophosphate). Šīs minerālvielas zobiem ir kā zāles, tās stiprina un pabaro to emalju. Fluorīdi uzsūcas ātrāk un plašāk, savukārt kalcijs uzsūcas lēnāk, mazākā platībā, toties iedarbojas dziļāk.
Pievērs uzmanību, cik daudz pastā ir PARABĒNU – naftas izcelsmes konservantu. Bet nekrīti arī galējībās un atceries – līdzīgi kā ievārījumu nevar pagatavot bez cukura, arī kvalitatīvu zobu pastu nav iespējams pagatavot pilnīgi bez neviena konservanta. Galvenais saskaitīt, cik uz kastītes ir salikteņu, kas beidzas ar parabēns. Ja vairāk par četriem – tad gan tādu pastu mutē labāk neliec!
Liela ažiotāža pasaulē sacelta ap NĀTRIJA LAURILSULFĀTU. Šī ir viela, kas zobu pastu uzputo un tādā veidā padara aplikumu vieglāk noņemamu. Pamēģini nomazgāt taukainu pannu tikai ūdenī vien – tas būs lēnāk un ne sevišķi efektīvi. Visdrošāk, ja nātrija laurilsulfāts sastāvdaļu sarakstā parādās kaut kur vidū.
Ja gribi, lai pasta būtu pievilcīgā krāsā, nevis pelnu pelēka, – KRĀSVIELAS ir neizbēgamas. Necel trauksmi, bet proti iztulkot:
- titāna dioksīds – baltā krāsa,
- hlorofilīns – zaļā krāsa,
- patentzilais – zilā krāsa,
- linolīndzeltenais – dzeltenā krāsa.
Sastāvā parādās vārds – KSILĪTS. Ļoti labi! Tas ir dabisks, no bērza koksnes iegūts saldinātājs, kas piešķir pastai saldu, patīkamu garšu un vienlaikus iedarbojas arī uz baktērijām, kas veicina zobu bojāšanos. Tām pastām, kurām ksilīts pievienots ne tikai kā saldinātājs, bet arī kā antibakteriālais līdzeklis, klāt pierakstīti procenti – vislabāk, ja ir vismaz 16.
Skaties, lai zobu pastā būtu FERMENTI, un nebaidies no to nosaukumiem. Tie vajadzīgi, lai šķīdinātu aplikumu, bet ir absolūti bezspēcīgi, lai nelāgi iedarbotos uz pašu zobu emalju. Uz kastītes meklē tādus vārdus – Q10, lizocīms, laktoperoksidāze, papaīns, bromealīns vai glikoziloksidāze.
Visvairāk pastā ir tās sastāvdaļas, kas uz tūbiņas rakstītas sākumā, bet tās, kas ir beigās,– vismazāk.