Izsutušas pirkstu starpas

Ziemā pēdas garas stundas sūt zābakos…

Konsultē Rīgas 1. slimnīcas dermatoveneroloģe un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore ILONA HARTMANE

Kam jāpievērš uzmanība?

Ja no pēdas sāk pastiprināti lobīties āda, parādās apsārtums, izsutumi, jēlumi, pēdas niez, smako vai pat izveidojušies sīki, bāli pelēcīgi strutu pūslīši, skaidrs, ka saķerta kāda ādas slimība. Visbiežāk sastopamā liga pēdām ir sēnīšu ierosinātā pēdu mikoze, kurai raksturīgi izsutumi pirkstu starpās. Ja pēdas mikozi izraisījuši nepiemēroti apavi, pārāk spiedošas vai sintētiskas zeķes, var attīstīties arī ekzēma, kas izpaužas kā ādas sausums un lobīšanās. Taču precīzi, kas par vainu, bez laboratoriskiem izmeklējumiem nevar pateikt.  Tāpēc nekad nesāc ar pašārstēšanos – dodies pie ādas daktera.

Ik pa laikam arī pārbaudi, kādi izskatās tavi kāju nagi. Iespējams, kāds ir kļuvis pelēcīgi iedzeltens. Tas norāda, ka nagu var būt skārusi sēnīšu ierosināta slimība, pēc tam tā izpaužas arī pirkstu starpās. Vai arī – sēnīte bojā tikai nagus, un pirkstu starpas paliek veselas.

Ko tu darīji nepareizi?

  • Pēdu slimības biežāk novēro tiem, kas maz uzmanības pievērš kāju higiēnai. Piemēram, ja cilvēks darbā nelieto maiņas apavus.
  • Arī tiem, kas spiesti astoņas stundas un pat ilgāk strādāt āra apavos, piemēram, pārdevējām tirgū, sētniekiem vai mežstrādniekiem.
  • Tiem, kam ir liekais svars, raksturīga pastiprināta svīšana, un arī pēdas grūtāk apkopt, tāpēc tās cieš biežāk.
  •  Arī neveselīgi ēšanas paradumi veicina pēdu slimību rašanos.

Labā ziņa! Pēdu izsutumus un jēlumus izārstēt var samērā viegli. Parasti ārstēšanās norit līdz mēnesim, bet, ja sēnīte skārusi nagus, tad gan ilgāk. Ja ir sēnīšu slimība, obligāti jālieto ārsta izrakstītas pretsēnīšu zāles. Smagākos gadījumos, kad ielaista bakteriālā infekcija, jādzer arī antibiotikas un jāsmērē antibiotiskas ziedes.

Daži ieteikumi

  • Lai kājas nesasvīstu, ieteicamas simtprocentīgas kokvilnas zeķes, aukstā laikā – dabiskās vilnas zeķes un kvalitatīvi apavi, kuri ļauj pēdām elpot. Nopērkamas arī speciālas zeķes, kas apstrādātas ar pretsēnīšu vielu. Ja kājas ļoti svīst, labi palīdz kāju dezodoranti ar pretsēnīšu iedarbību.
  • Zeķes un dvieļus mazgā 60 grādu temperatūrā, kurā sēnīšu slimību ierosinātāji iet bojā.
  • Apaviem jābūt atbilstoša izmēra, tie jāžāvē un jāvēdina. Ziemas laikā vislabāk izvēlēties dabiskas ādas zābakus. Ja ir daudz jāstaigā gumijas zābakos, pēdu slimības attīstās bieži.
  • Pēdas vari pamērcēt vanniņā ar zilo graudiņu šķīdumu ūdenī. Litram ūdens pievieno 5–10 gramus graudiņu. Šķīdumam jābūt vāji sārtam, tam ir dezinficējoša iedarbība.
  • Der arī sodas vai sāls šķīdums ūdenī. Uz litru ūdens pievieno ne vairāk kā tējkaroti sodas vai sāls. Labi palīdz nelielu jēlumu, niezes mazināšanai.
  • Ozolu mizu vai kumelīšu novārījums. Piemīt dezinficējošas un savelkošas īpašības. Diemžēl novārījums ādu iekrāsos brūnganā tonī.
  • Pēc pēdu mērcēšanas vanniņā tās labi nosusini un kādu laiku ļauj tām atpūsties bez zeķēm.
  • Darbā nepieciešami maiņas apavi.
  • Nelieto citu cilvēku čības, zeķes un dvieli!
  • Koplietošanas telpās, kur daudzi mēdz staigāt ar basām kājām, – pirtīs, baseinos – valkā gumijas čības. Atceries, ka sēnītēm ļoti patīk siltas, mitras vietas – tieši tādas, kādas ir baseinos, pirtīs. Kājas un čības pēc baseina apmeklējuma vajadzētu apstrādāt ar aptiekās nopērkamu dezinficējošu aerosolu.
  • Pat ja ar pēdām viss kārtībā, profilaktiski vajadzētu veikt pedikīru (arī vīriešiem!). Pēdu āda un nagi jākopj, turklāt pedikīra speciālists vienmēr laikus pamanīs problēmas.