Kas vajadzīgs bēbītim pūriņā?

 

Mazulim pirmajās dienās, pirmajā mēnesī un arī turpmāk visvairāk nepieciešama ģimene un vecāku mīlestība – nekā vairāk!

 

Konsultē Rīgas Dzemdību nama neonatoloģe ILONA GULBE

Mamma, tētis un viņu mīlestība ir pamatu pamats, uz kura bērniņš aug un veidojas par cilvēku, kāds viņš vēlāk būs. Manuprāt, bērna kopšanas un higiēnas līdzekļu klāsts ir pārlieku plašs un daudz kas no veikalu piedāvājuma ikdienā nav nepieciešams.

Svarīgākās ir divas lietas, un tās katram ir brīvi pieejamas – gaiss un ūdens! Vislabākais higiēnas līdzeklis ir tīrs ūdens, bet ar gaisu es domāju ne tikai to, ka mājoklī jābūt labi vēdinātām telpām un jādodas pastaigās, bet arī to, ka uz mazuļa ādas jāsmērē pēc iespējas mazāk lieku ziežu, lai āda būtu tīra un varētu elpot.

Aptieciņas minimums

Patiesībā nav tādu medikamentu, kas, gaidot mazuļa ienākšanu ģimenē, būtu obligāti jāiegādājas un kas bērnam pirmajā dzīves mēnesī būtu vitāli nepieciešami. Vispirms vecākiem jāierauga savs mazulis, un tad arī jāsaprot, vai vispār kaut kas ir vajadzīgs.

Pirmajā dzīves mēnesī aptieciņā jābūt patiešām maz lietu:

  • vatei higiēnas nolūkiem,
  • varbūt jūras ūdenim,
  • varbūt kādai bērna ādas kopšanai paredzētai eļļai, ja mazulim ir sausa āda,
  • plus elektroniskais termometrs.

Kaut gan ar temperatūras mērīšanu tāpat vien aizrauties nevajag, tam mājās jābūt, lai šaubu situācijās var jau runāt konkrēti, nevis tāpēc, ka mammai šķiet…

Godīgi sakot, ja mazulim pirmajā dzīves mēnesī paaugstinās ķermeņa temperatūra, tas ir ārkārtējs notikums, kuram nav jābūt un par ko noteikti jākonsultējas ar bērna ārstu. Pirmais temperatūru pazeminošais līdzeklis mazajiem ir paracetamols svecītēs – to vajadzības gadījumā izmanto pat pirmajās dzīves dienās un to drīkst lietot. Taču kopumā bērnam pirmajā mēnesī slimot nevajadzētu, arī ar iesnām ne. Ja nu tās parādās, vairs neiesaka izmantot balonveida atsūcējus, taču arī speciālo pumpīti deguna sekrēta atsūkšanai diez vai vajadzētu pirkt pirms laika.

Mazuļa ādas kopšanai ieteicams iegādāties kādu cinku saturošu produktu. Lieto, ja kaut kur uz ādas parādās apsārtums, sevišķi autiņbiksīšu zonā.

Daudzus vecākus biedē kolikas jeb gāzītes vēderā, un viņi steidz iegādāties dažādus pilienus. Taču es tiešām nesaprotu, kāpēc bērnam būtu jādod jebkāds medikaments?! Ja mazuli moka gāzītes, galvenais jautājums ir par to, kā mamma bērnu baro, kā viņu gulda, vai sagaida atraudziņu. Otrs – ko mamma pati ir ēdusi? Daļa produktu bērna vēderam tiešām nepatīk, piemēram, saldumi, kas rada rūgšanu, rupjmaize, piena produkti. Ja mamma pati vēdera uzpūšanos izturēs, bērns to necietīs! Tāpat vienmēr noteikti jāsagaida atrauga. Daļa vecāku to nedara, bet dod bērnam pilienus, taču tie mehāniski samazina burbulīšu daudzumu zarnu traktā, taču problēmas iemeslu nelikvidē, un viss sākas no gala. Tāpēc nedomāju, ka pilieni ir veselīgs paņēmiens bērnam. Jāmaina paradumi, un vēders nesāpēs!

Vēdera problēmu mazināšanai aptiekās nopērkami arī homeopātiskie preparāti, kuru sastāvā ir kumelīte. Ja kādam mazulim tiešām vēders sagādā lielas raizes, tos drīkst dot, taču arī ne jau pirmajā mēnesī, turklāt vienmēr jābūt pamatojumam – kāpēc to darām? Jā, ja mazais dzimis priekšlaikus un viņa vēderā ir citāds baktēriju sastāvs, tad viņam var palīdzēt, bet citādi gan ne.

Higiēnas ABC

Ja agrāk nabas saiti noņēma un atdalīja, tagad gaida, kad tā atkritīs pati. Nabas saites vietas kopšanai izmanto tikai vatīti, kas samitrināta tīrā ūdenī. Ja nabas saite atkrīt, vēl atrodoties dzemdību nodaļā, vai ja palicis vairāk nabas saites audu, kādreiz vecākiem iesaka aptiekā iegādāties spirta salvetītes un nabiņu paslaucīt ar to. Reizēm iesaka izmantot arī kādu uz joda bāzes radītu antiseptisko līdzekli, kas ir mazuļa ādai saudzīgāks.

Mazuļa acis tīra ar ūdeni vai dažkārt tēju. Parasti izmanto vieglu kumelītes tēju, bet mazuļiem, kam veidojas pietūkums, ieteicama melnā tēja, kas noņem tūsku. Acu tīrīšanai var izmantot arī melno tēju maisiņos – galvenais, lai tajā nebūtu citu piedevu, piemēram, bergamote, – tikai melnā tēja. Lieto tēju, kas nav ļoti vāja un nav arī stipra, tātad vidēja ar  redzamu brūnganu krāsu. Tāpat kā pieaugušie katru rītu noskalo seju un acis, arī mazulim acis būtu ieteicams tīrīt ik rītu.

Lai attīrītu degunu, pavisam mazam bērnam kā higiēnas līdzeklis lietojams jūras ūdens – šķīdums, kas nopērkams pilināmā formā, ar pipeti. Deguns nav jātīra visiem un katru dienu – vecākiem jāieklausās bērnā un tikai tad, ja degunā sakrājies šķidrums, ja dzirdama tāda kā krākuļošana un burbuļošana, iepilina pa pilītei šo šķīdumu, tā panākot, ka mazais izšķaudās un pats atbrīvos savu deguntiņu. Citādi – viņa degunā nekas nav jābāž un speciāli jāmeklē. Taču jāņem vērā, ka zīdainis visu laiku guļ un ēd pienu, un tas var saiet degunā. Tāpēc, ja mazajam ar degunu viss kārtībā, nedara neko, bet, ja tajā sakrājies šķidrums – mazajam palīdz, jo pats viņš ar to netiks galā. Jāatceras, ka pastāv anatomiska saikne starp degunu un acīm – ja nosprosto deguna ejas, bērnam ir grūtāk elpot, turklāt šķidrums spiež arī uz asaru kanāliem un tad arī no acīm var parādīties izdalījumi.

Nadziņu apgriešanai parasti iesaka šķēres ar noapaļotiem galiem, taču jābūt reāliem un jāpērk tādas, kas labi griež. Svarīgākais – lai šīs šķērītes tiktu izmantotas tikai konkrētajam bērnam, nevis visai ģimenei.

Svarīgākais – lai šīs šķērītes tiktu izmantotas tikai bērnam, nevis visai ģimenei.

Ādai un vannai

  • Ja ar mazuļa ādu viss kārtībā, viņa mazgāšanai pietiek ar tīru ūdeni, bet ziepes izmanto tikai reizēm. Vecākiem ieteicams rūpīgi apskatīt kroku vietas – kakla kroku, paduses, cirkšņus, jo tur parasti mēdz sakrāties pieniņš un citi netīrumi, tad tos patīrīt ar ūdenī samitrinātu vatīti. Ja āda jau ir sarkanīga, tīrīšanai var izmantot kumelītes tēju, kas ir antiseptiska. Visbiežāk āda cieš priekšlaikus dzimušajiem bērniem, jo viņu ādiņa ir plāna un ļoti jutīga pret visu. Ādas bojājumi biežāk skar arī mazuļus, kam ir hipertonuss un kam padusīte ir tik cieši piespiesta pie ķermeņa, ka nedabū gaisu, ja vecāki nepaceļ viņa roku. Tāpat jāatceras, ka uz mitras ādas nedrīkst likt autiņbiksītes, jo tad āda sutīs, un tā atkal var nonākt līdz bojājumam.
  • Mazuļa vannas ūdenim vairs neiesaka pievienot nekādu tēju, jo tā var radīt sausinošu efektu. Vislabāk pēc vannas viņa ādu mitrināt ar tam paredzētu eļļiņu vai ar labu ekstra virgin olīveļļu – to izmanto vietās, kur parādījies sausums vai sausi ādas pleķīši. Parasti no bērnu eļļiņas alerģija nerodas, bet, ja, to uzsmērējot, mazuļa āda apsārst, jāmeklē cita, vēl vienkāršāka sastāva eļļa (šā iemesla dēļ bieži izmanto sterilu olīveļļu).
  • Mitrās salvetes paredzētas reizēm, kad ģimenes devusies ceļā vai kad mājās beidzies ūdens – citādi tās mazuļa ikdienas aprūpē nebūtu izmantojamas. Mitrās salvetes ir piesūcinātas ar dažādām vielām, lielākā daļa tās izdala arī aromātu, tāpēc salvetēm ir sava vieta un labi, ka tādas vispār ir, taču, ja pieejams ūdens, tas ir pats labākais mazulim.