Plaušu karsonis ir viena no biežākajām komplikācijām pēc gripas un citām tā dēvētajām saaukstēšanās vīrusu infekcijām.
Konsultē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs galvenā ārste pneimonoloģe ANDRA CĪRULE
Vai iespējams izbēgt no plaušu karsoņa?
Gan jā, gan nē. Bieži vien plaušu karsoņa izraisītājs jau dzīvo organismā, tas ir normālā mikroflorā, tikai attiecīgos apstākļos savairojas, un pēkšņi rada plaušas iekaisumu – pneimoniju.
Tāpat cilvēks katru dienu ik sekundi ieelpo milzum daudz baktēriju un citu mikroorganismu, taču elpceļus klājošais skropstiņepitēlijs tos uz gļotu slānīša saķer un izvada laukā. Tā apakšējie elpceļi saglabājas sterili. Savukārt plaušu karsonis attīstās, ja ir bojāts kāds no cilvēka elpceļu aizsardzības mehānismiem vai – elpceļos nonāk pārāk liels mikroorganismu daudzums, vai arī tie ir ārkārtīgi dzīvelīgi un vairoties nadzīgi, toties imūnsistēma ir novājināta. Tā mikroorganismi nokļūst plaušu dziļākajos slāņos un izraisa iekaisumu. Pneimonija dažkārt attīstās arī pēc saaukstēšanās, bronhīta vai gripas.
Ja ir veselīgs dzīvesveids, risks saslimt ir mazāks. Arī tad, ja nav nekādu citu blakus vainu. Nedrīkst smēķēt, laikus jāārstē bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums. Jāpotējas pret gripu.
Dažādais karsonis
Parasti pie akūta plaušu iekaisuma ir drebuļi, augsta temperatūra līdz pat 40 °C, klepus, var būt arī sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā, elpas trūkums. Visbiežāk vainīgā ir baktērija – pneimokoks. Bet ir arī atipiski plaušu karsoņi, kas ne vienmēr norit ar tik izteiktām, spilgtām izpausmēm. Tad izraisītājs ir kāds no netipiskajiem pneimonijas ierosinātājiem. Arī vecākiem cilvēkiem pneimonija bieži vien sākas pakāpeniski, notiek ar mazāku temperatūras reakciju, retām sūdzībām par drebuļiem, toties viņiem novēro ēstgribas izmaiņas.
Svarīgi arī, cik liels ir plaušu audu bojājums. Dažreiz bojāts ir pavisam mazs apgabals, tad plaušu karsoņa izpausmes būs mazākas.
Bez antibiotikām neiztikt
Ja ir minimāls plaušu bojājums, ja cilvēks ievēro režīmu – slimības laikā nestaigā apkārt, bet guļ gultā, nestrādā, atpūšas, lieki nestreso, kvalitatīvi ēd, daudz lieto šķidrumu un ja vēl ir spēcīga imunitāte –, tad organisms cīņu ar plaušu karsoņa izraisītāju varbūt pat uzvar pats. Tomēr – uz to nedrīkstētu paļauties. Pneimonija noteikti nav slimība, ar kuru vajadzētu cīnīties pašam bez zālēm, – te nepieciešamas antibiotikas.
Ņemot vērā, kas ir visbiežākie plaušu karsoņa izraisītāji un to rezistenci jeb nejutību pret antibiotikām, ir izstrādātas plaušu karsoņa ārstēšanas shēmas – vadlīnijas. Cilvēks dzer antibiotikas, un, ja pirmo
48 stundu laikā temperatūra sāk pazemināties un pašsajūta arī uzlabojas, viss kārtībā – tad tik jāturpina lietot zāles un jāgaida izveseļošanās. Taču, ja paiet pirmā diena, otra, trešā un nekļūst labāk, tad gan atkal jāiet pie ģimenes ārsta. Problēma sākas tad, ja šīs zāles nelīdz – ja ir atipiska pneimonija. Jo nav unikālu antibiotiku, kuras derētu pilnīgi pret visiem izraisītājiem.
Un vēl – pret pneimoniju jāizturas atbildīgi, tā ir ļoti nopietna slimība. Ja bojājums ir vienā plaušā, organismu apgādāt ar skābekli palīdz otra plauša, tā kompensē slimo, taču, ja ir abpusējs plaušu karsonis un ja plaušās vairs nav tīras vietas, ar ko elpot, protams, organisms cieš no skābekļa bada. Un tas savukārt ietekmē arī sirdsdarbību.
Kā plaušām palīdzēt
Visi iekaisumi – jebkur, ne tikai plaušās – uzsūcas paši, ja tos ārstē, ja nobeidz iekaisuma izraisītāju. Kaut kā īpaši paātrināt šo procesu nez vai izdosies. Daba dara savu – ir secīgi jāiziet cauri visām iekaisuma procesa fāzēm, tikai nevajag tam traucēt. Viens no labajiem darbiem būtu atteikties no smēķēšanas.
Lai sekrēts maksimāli tīrītos laukā no plaušām, izelpu var trenēt ar balona pūšanu. No rītiem var iedzert karstu tēju, arī tas veicina krēpu drenāžu.
Protams, ja plaušu karsoņi bieži atkārtojas, jāsāk meklēt iemeslu. Jo tā nevajadzētu būt. Tāpēc riska grupām – veciem cilvēkiem, kam ir zemāka imunitāte, hroniskas plaušu un sirds slimības, un maziem bērniem, kas bieži slimo ar infekcijas slimībām, – iesaka vakcinēties pret pneimokoku, kurš visbiežāk izraisa plaušu karsoni. Var ievadīt vienlaikus ar pretgripas vakcīnu, tikai jāinjicē citā ķermeņa vietā.
Kā konstatē?
- Ārsts izklausa plaušas, viņš tajās var dzirdēt trokšņus.
- Plaušu rentgenogramma. To vēlams veikt ikvienam, ja ir aizdomas par pneimoniju, kā arī tad, ja ir ilgstošs klepus, temperatūra, elpas trūkums. Ja ir plaušu karsonis, bildē redz aizēnojumu.
3.Ja vēl ir šaubas par diagnozi, jānosaka asinīs iekaisuma radītājs – C reaktīvais olbaltums (CRO) vai C reaktīvais proteīns (CRP). Tā līmenis sāk paaugstināties pēc
6–8 stundām, bet jau stipri paaugstināts ir 12–48 stundas pēc plaušu iekaisuma sākuma.
Ja plaušu karsoni ārstē mājās
- Ja vien nav ļoti augsta temperatūra un slikta pašsajūta, vajadzētu arī pastaigāties pa istabu, nevis visu dienu tikai gulēt. Guļus stāvoklī plaušas sliktāk ventilējas, jo šādi cilvēks elpo virspusēji, un tas neveicina izveseļošanos.
- Lai vieglāk elpot, pagalvis jāpaceļ augstāk.
- Ik pa laikam jāvēdina telpa.
- Jālieto daudz šķidruma – 2–3 litri.
- Uzturs – viegli sagremojams. Jāēd bieži, bet nedaudz: liess vistas buljons, kompots, malta, liesa gaļa, kefīrs, biezpiens, jogurts.
- Medikamenti – pēc ārsta norādījumiem.
- Vecākam cilvēkam regulāri jālieto savi sirds līdzekļi.
- Nedrīkst likt uz krūtīm sinepju plāksterus vai citādi sildīt iekaisušas plaušas, jo tas var veicināt strutu veidošanos pleiras dobumā.
- Elpošanas vingrojumi kopš slimības sākuma: guļus 5–10 reizes dziļi jāieelpo un jāizelpo.
- Kad temperatūra normalizējusies, mierīgs režīms vēl 3 dienas.
Vērsies laikus pie ārsta
Iesaka Ievas aptiekas farmaceite Rēzeknē MARIJA BELAJA
Ar plaušu karsoni esmu pazīstama personīgi – par to uzzināju negaidot, kad, veicot rentgenu sanitārajai grāmatiņai, man paziņoja, ka plaušās redzamas izmaiņas pēc pārslimota plaušu karsoņa. Biju to izstaigājusi… Pirms gada šī slimība nolika slimības gultā man tuvu cilvēku uz vairākiem mēnešiem, bija pat jāveic operācija. Bet sākās viss ar sāpēm mugurā, kuras ārstējām kā neiralģiju ar pretsāpju zālēm un ziedēm. Tāpēc gribu silti ieteikt vērsties pie ārsta laikus, lai neielaistu slimību un izbēgtu no komplikācijām.
Kad ārsts ir nozīmējis ārstēšanu, jāievēro viņa norādījumi – antibiotikas jālieto noteiktas dienas, nepārtraucot lietošanu, tiklīdz kļūst labāk. Taču, ja to blaknes ir ļoti smagas, jārunā ar ārstu par iespējamu zāļu maiņu. Jāievēro arī tas, ka antibiotikām var atšķirties lietošanas laiks un biežums. Piemēram, jālieto 2–3 reizes dienā pirms ēšanas vai tās sākumā, vai arī – tikai vienreiz dienā neatkarīgi no ēdienreizēm.
Ja ir sauss un mokošs klepus, varētu lietot kādu kodeīnu saturošu preparātu. Taču ārsts šajā gadījumā var izrakstīt citas –
recepšu – zāles. Kad klepus kļūst mīkstāks un parādās krēpas, ir laiks atklepošanu veicinošiem preparātiem. Taču jāievēro, ka temperatūras pazemināšanai nedrīkst lietot paracetamolu, ja pacients lieto acetilcisteīna preparātus, jo šie preparāti ir viens otra antidoti, proti, neitralizē viens otra iedarbību. Tādā gadījumā, ja ir augsta temperatūra, var lietot ibuprofēnu saturošas zāles.
Tā kā pacientam ir jālieto daudz šķidruma, varu ieteikt plaušu tējas sērijas vai jebkuru citu, kura pašam šķiet piemērotāka no aptiekas vai paša krājumiem.
Galvenais – pret klepu un plaušu karsoni izturēties nopietni!