Kā dažādās sāpes atpazīt, un ko lietot sāpju mazināšanai…
Konsultē neiroloģe un algoloģe LINDA ZVAUNE
Mūsu sāpju uztveri nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze un dažādi fizioloģiskie faktori. Ja cilvēks ir vairāk noguris, neizgulējies, uztraucies, viņš sāpes jutīs spēcīgāk nekā tas, kurš ir mierīgs, relaksēts. Tāpat dažādos diennakts laikos atšķiras sāpju slieksnis – naktī tas ir zemāks.
Akūtas sāpes ir tad, kad notikusi trauma vai tās sākas pēkšņi. Pēkšņas sāpes jāuztver kā brīdinājuma signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Jānoskaidro akūto sāpju izraisītājs un jāsazinās ar attiecīgo ārstu. Ja ir trauma, pirmais palīgs ir vēsums un miers traumētajai ķermeņa vietai. Ja ir akūtas vēdera sāpes, tās nevajadzētu mazināt līdz ārsta apmeklējumam, lai nemaskētu simptomus, kuri palīdzētu atrast cēloni. Akūtas sāpes ir arī pēc kādām operācijām, ķirurģiskām manipulācijām. Svarīgi ir sāpes neciest, bet adekvāti ārstēt, lai neiedzīvotos hroniskās, grūti ārstējamās.
Hroniskas sāpes ir tādas, kas saglabājas ilgāk par trim mēnešiem. Šādos gadījumos notiek izmaiņas cilvēka sāpju ceļos un nervu sistēmā, kura uztur šo sāpju simptomātiku. Ilgstošas sāpes parasti pavada citi simptomi, kuri pasliktina pašsajūtu. Hroniskas sāpes draudzējas ar depresiju, miega traucējumiem un trauksmi.
Biezāk sastopamās hroniskās sāpes ir galvassāpes un muguras sāpes.
Galvassāpēm ir vairāk nekā 200 iemeslu. Visbiežāk – vairāk nekā 90 procentos gadījumu – tās ir primāras, proti, migrēna un saspringuma tipa galvassāpes. Ir arī sekundāras galvassāpes, kas izpaužas kā simptoms citai slimībai, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam, pēc kakla vai galvas traumas, gripas laikā. Galvassāpju iemesli var būt arī nopietnu saslimšanu signāls – asinsizplūdums, insults, audzējs, meningīts… Tāpēc galvassāpes nedrīkst ignorēt un uztvert par pašsaprotamām. Pirms tabletes iedzeršanas jānoskaidro iemesls, kāpēc galva sāp.
Muguras sāpes vairumā gadījumu ir saistītas ar muskuļu vai fasciju sasprindzinājumu. Tam par iemeslu var būt stājas problēmas, erogonomikas principu neievērošana, neatbilstoša slodze mugurai pie vājas muguras balstošās muskulatūras. Bet arī šajos gadījumos nozīme var būt psiholoģiskiem faktoriem, pārlieku lielam stresam. Šīs sāpes bieži vien, adekvāti ārstējot, pāris nedēļās norimst. Vislabāk var palīdzēt labs fizioterapeits, kurš ierādīs individuāli piemērotus vingrinājumus.
Mēdz būt sāpes arī ar iekaisuma raksturu, – artrīts vai citas hroniskas locītavu problēmas. Ir vēža izraisītas sāpes, bet vienas no grūtāk ārstējamām hroniskajām sāpēm ir neiropātiskas sāpes, kas saistītas ar kādu nervu bojājumu gan perifērajā, gan centrālajā nervu sistēmā. Piemēram, karpālā kanāla sindroms, kad ir plaukstas nerva saspiedums, kas rada sāpes un tirpšanu. Centrālas neiropātiskas sāpes reizēm mēdz būt pēc insulta. Neiropātiskas sāpes bieži vien pašam cilvēkam ir grūti raksturojamas, tās var izpausties kā tirpšana, dedzināšana, durstīšana, aukstuma sajūta, reizēm ir izteikta nepatika pret pieskārienu, jo pat viegls kairinājums var izraisīt sāpes.
Galvenie sāpju ārstēšanas principi
Jāatceras, ka viens nav karotājs, – diez vai sāpes remdēs viena brīnumtabletīte. Jāņem talkā dažādi palīgi, arī fizioterapija un fiziskas aktivitātes, kustības, kuru laikā organismā veidojas vielas, kas samazina sāpes. Var ņemt talkā dažādas fizikālās terapijas metodes sāpju remdēšanai, tās palīdzēs nozīmēt speciālists. Piemēram, ultraskaņa, elektrostimulācija, aukstuma un siltuma izmantošana, gaismas terapija.
Ārsts ieteiks medikamentu kombināciju, kura iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem. Reizēm hronisku sāpju mazināšanai jālieto arī antidepresanti, jo sāpju veidošanās procesā iesaistās tās pašas ķīmiskās vielas, kuras nodrošina garastāvokļa stabilizāciju. Savukārt pie neiropātiskām sāpēm var tikt nozīmēti medikamenti, kas darbojas uz nervu impulsu pārvadi, visbiežāk tie ir pretepilepsijas grupas medikamenti, kas efektīvi var mazināt sāpes. Tā kā šiem medikamentiem nav nevēlamas ietekmes uz kuņģa gļotādu un tie nekaitē nierēm, tos var lietot arī ilgāk nekā parastos pretsāpju medikamentus. Var gadīties, ka papildus ieteicami vienkārši bezrecepšu līdzekļi nervu sistēmai. Pierādīts, ka cilvēkam vairāk sāp, ja viņam ir D vitamīna trūkums – ieteicams veikt D vitamīna analīzi, lai to noskaidrotu.
Katram savas sāpes
Iesaka Rūjienas aptiekas farmaceite ILZE ROĶE
Kad cilvēks ienāk aptiekā un saka: «Sāp…» – farmaceitam jāmēģina rast līdzsvaru starp viņa pārdzīvojumu un problēmas atrisināšanu. Vispirms iztaujājam, kā sāpes radušās, tikai tad piemeklējam pretsāpju līdzekļus. Reizēm iesakām apmeklēt ārstu.
Izšķir akūtas sāpes, kas sākas pēkšņi, hroniskas sāpes, kas ir stabilākas un ik pa laikam atkārtoti uzliesmo. Un ir jauna veida sāpes – psiholoģiskās, ar kurām ir visgrūtāk tikt skaidrībā. Piemēram, bieži vien ir neizprotamas galvassāpes.
Ārstēšanai pieejamo medikamentu klāsts ir plašs: ziedes, geli, plāksteri, aukstuma aerosoli, aukstuma kompreses, iekšķīgi lietojamas tabletes, sīrupi bērniem.
Visizplatītākās ir locītavu un muguras sāpes. Aptiekā ik dienu ienāk vecākās paaudzes cilvēki, kuri par tām sūdzas. Arī jauni cilvēki, jo šīs sāpes veicina sēdošs darbs, mazkustīgums.
Akūtām sāpēm vispirms ieteicams lietot kādu no lokālās iedarbības līdzekļiem. Piemēram, aukstuma aerosolus un aukstuma plāksterus vai atvēsinošus gelus. Ja ir sasitums vai sastiepums, ar aukstumu jāpanāk asinsvadu sašaurināšanās. Līdz ar to samazinās iekaisuma reakcija un neveidojas tūska. Aukstums samazina nervu galu aktivitāti un palēnina sāpju impulsu plūsmu uz centrālās nervu sistēmas daļām. Ja ir sasitums un sastiepums, aukstumu var likt pat līdz 24 stundām. Jāievēro arī saudzējošs režīms, bet ne gultas režīms, jo labāk kustēties. Ja ir ļoti izteiktas sāpes, var lietot pretsāpju gelus ar pretiekaisuma un pretsāpju vielām – efektīvi ir diklofenaku vai ibuprofēnu saturošie preparāti. Gels darbojas lokāli, bet, ja nepieciešams, papildus var arī iekšķīgi lietot kādu pretsāpju tableti. Pretsāpju ziedes drīkst uzklāt divas reizes dienā, bet ne ilgāk kā trīs nedēļas. Akūtu sāpju gadījumā sāpošās vietas nedrīkst sildīt.
Savukārt, ja ir muskuļu pārslodze, locītavu vai citas hroniskas sāpes, tad ir jāsilda. Pat silta duša un silta vanna palīdz. Sildošie geli, ziedes paplašina sīkos asinsvadiņus un palielina asins plūsmu ādā un muskuļos, tā atvieglo muskuļu pārslodzi un mazina sāpes. Ja ziede vai gels izraisa pastiprinātu reakciju, piemēram, stipri dedzina, tas jānoņem nevis ar ūdeni, bet gan ar eļļiņu vai neitrālu krēmu, kas uzlikts uz vates plāksnītes.
Es augsti vērtēju piparu plāksterus, kuru popularitāte atgriežas. To sastāvā ir kapsaicīns, kas kairina ādu un rada siltumu un mazina sāpes. Piparu plāksteri labi palīdzēs, ja ir savilkts plecs, iesāpējusies mugura pēc smagumu celšanas, ja cilvēks ir ne tā pagriezies un ir savilkts muskulis. Piparu plāksterus nedrīkst līmēt sirds apvidū un nedrīkst lietot, ja ir paaugstināta temperatūra. Tie nav ieteicami cukura diabēta slimniekiem, jo viņi var nejust brīdi, kad ādu jau sāk dedzināt –
tai ir samazināta jutība. Piparu plāksteris jālīmē tikai tajā vietā, kur visstiprāk sāp, uz nomazgātas un nosusinātas ādas. Lai gan plāksteris stipri kairina, to drīkst turēt 8–12 stundas. Daudziem visērtāk šķiet uzlīmēt pirms gulētiešanas, taču vairāki pētnieki iesaka to darīt no rītiem. Visticamāk, tāpēc, ka dažiem dedzinošā sajūta var traucēt aizmigt.
Ja ir galvassāpes, ko rada pārslodze, reizēm vajag izkustēties, pastaipīties, iedzert glāzi ūdens, iziet svaigā gaisā, un sāpes pāriet pašas.
Aptiekā pret galvas un zobu sāpēm visbiežāk piedāvā tabletes, kuru sastāvā ir ibuprofēns vai paracetamols. Ibuprofēnam piemīt pretiekaisuma, pretdrudža un pretsāpju darbība, bet paracetamolam nav pretiekaisuma darbības, tāpēc katra konkrētā situācija jāizvērtē. Ja ir iekaisuma procesi, reimatiskās, muskuļu, menstruālās sāpēs, labāk lietot ibuprofēnu. Bet ar ibuprofēna lietošanu jāuzmanās tiem, kuriem ir kuņģa problēmas vai paaugstināts asinsspiediens. Savukārt paracetamols līdzēs pret galvassāpēm un pēcoperāciju sāpju remdēšanai, kā arī bērniem, kad viņiem ir paaugstināta temperatūra.
Jāuzmanās no paracetamola pārdozēšanas. Nedrīkst vienlaikus lietot vairākas saaukstēšanās zāles –
karsto dzērienu un vēl pretsāpju tableti. Nereti cilvēki sapērkas dažādu nosaukumu pretsāpju līdzekļus – katra veida sāpēm savus, bet neiedomājas, ka tie satur vienu un to pašu aktīvo vielu, un, ja lieto visus reizē, riskē ar pārdozēšanu.
Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka cilvēkiem galvassāpes un muguras sāpes rodas no saspringuma un stresa. Šajos gadījumos lieliski var tikt galā ar magnija preparātiem. Magnijs mazina spazmas, nogurumu, muskuļu sāpes, uzlabo nervu sistēmu.
Jaunajām māmiņām un grūtniecēm vajadzētu izvairīties no pretsāpju līdzekļiem, bet, ja nav citas izejas, jālieto tik mazas devas kā mazam bērnam vai arī jākonsultējas ar ārstu.
Ņem vērā!
Ja triju dienu laikā, lietojot pretsāpju līdzekļus, sāpes nemitējas, bet pieņemas spēkā, jādodas pie ārsta pēc padoma.
Farmaceites novērojumi
- Sāpes sprandas rajonā liecina, ka cilvēks ir prasīgs, neapmierināts, ka nekas nenotiek tā, kā viņš vēlas.
- Sāpēs mugurā krustu rajonā saistītas ar ekonomiska rakstura problēmām, tās ir tipiski vīriešiem. Viņi dzīvo bailēs zaudēt darbu, uzņemas par daudz pienākumu.
- Pozitīvi cilvēki mazāk cieš no sāpēm.
- Piparmētru tēja ir lielisks līdzeklis nelielu sāpju, spazmu mazināšanai.