Teksts – Aija Vīksna
Konsultē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors onkologs ķirurgs JĀNIS EGLĪTIS.
Kāpēc šādas pašpārbaudes vajadzīgas? Lai laikus atklātu, ja nu gadījumā krūtīs sāk veidoties sliktas šūnas, un lai to novērstu pēc iespējas ātrāk. Krūšu pašpārbaudei ir jāpārvēršas par tikpat labu ieradumu kā reizi mēnesī aiziet pie friziera vai samaksāt mobilā telefona rēķinu.
Un nu – pie lietas!
- solis. Izģērbies līdz pusei un apskati veļu, vai uz tās nav izdalījumi no krūtsgaliem. Saspied krūts galiņu. Neliela pilīte izdalījumu tiek uzskatīta par normu. Tomēr, ja izdalījumi no krūtīm ir bieži, pamanāmi, dažkārt asiņaini vai arī ja, saspiežot krūts galiņu, iztek šķidrums, dodies pie ārsta.
- solis. Nolaid abas rokas gar sāniem un nostājies spoguļa priekšā labi apgaismotā telpā, un apskati abas krūtis.
- Pievērs uzmanību, vai mēneša laikā nav parādījusies to asimetrija.
- Vai krūts ādā nav izveidojušās neparastas iedobes, ādas ievilkumi.
- Paskaties, vai krūts galiņš nav ievilkts uz iekšu, vai krūtsgalā nav kāda nedzīstoša krevele vai čūliņa.
- Novērtē krūts krāsu. Rūpīgi apskati, vai salīdzinājumā ar otru tā nav apsārtusi. Visdrīzāk jau nebūs, taču reizēm mēdz gadīties audzēju veids, kas sevi piesaka nevis kā atsevišķs bumbulītis, bet uzreiz aiziet pa visu krūti. Ārsti saka: difūza forma vai iekaisīgs vēzis. Krīts ir nedaudz sarkana, tūskaina, reizēm ir nedaudz paaugstināta temperatūra.
Katra šāda vizuāla izmaiņa ir iemesls, lai tu dotos pie ārsta.
- solis. Krūtis vizuāli izpēti, arī paceļot rokas virs galvas. Šādi pārskatāma kļūst krūts apakšējā daļa jeb pārejas kroka, kuru citādi neieraudzīsi.
- solis. Vispirms krūti savās domās sadali piecās daļās:
1. – augšējā sānu, 2. – augšējā vidus, 3 – apakšējā vidus, 4. – apakšējā sānu un 5. – krūts gals un areola. Ar trim vidējiem pirkstiem maigi iztausti visu krūts apli tieši šādā secībā – vispirms pirmo daļu, tad otro, trešo, ceturto un piekto. Pēc sistēmas, nevis haotiski!
Iztaustot pievērs uzmanību, vai zemādā nav jūtamas audu izmaiņas, sabiezējumi, sāpīgas, pieskārienam nepatīkamas vietas. Regulāri veicot krūšu iztaustīšanu, tu iegaumēsi, kāda ir to struktūra, un pamanīsi izmaiņas, ja tās būs. Ja krūtis iztaustīsi reti, tev būs grūti atcerēties, kādas tās bija iepriekšējā reizē. Parocīgāk labās krūts izpēti veikt ar kreisās rokas pirkstiem, savukārt kreiso iztaustīt ar labo roku.
- solis. Ieliec rokas sānos, tad iztausti paduses. Parocīgāk labās paduses izpēti veikt ar kreisās rokas pirkstiem, bet kreiso padusi iztausti ar labo roku. Ja satausti, ka limfmezgli ir palielināti, dodies pie ārsta.
- solis. Krūti pa apli ar trim pirkstiem iztausti arī guļus stāvoklī, jo tā iespējams piekļūt zonām, kuras stāvot ir nepieejamas.
- solis. Padušu limfmezglus vērts iztaustīt arī guļus pozīcijā, paceļot rokas virs galvas. Ķermeņa stāvokļa maiņa ļauj piekļūt atšķirīgām zonām padusē. Atkal – ja satausti, ka limfmezgli ir palielināti, dodies pie ārsta.
Izvēlies pareizo brīdi, kad pārbaudīt
- Kamēr sievietei ir regulāras mēnešreizes, krūtis jāiztausta un ultrasonogrāfija jāveic cikla pirmajā pusē. Vislabāk no 5. līdz 10. dienai, skaitot no mēnešreižu pirmās dienas. Tad krūtis ir vismīkstākās un izmaiņas visvieglāk atrast. Savukārt, tuvojoties mēnešreizēm, krūts dziedzerī noris fizioloģiskas izmaiņas, kas izmeklējumos var radīt aizdomas par veidojumu esamību, kuru patiesībā nav.
- Ja mēnešreižu vairs nav, krūtis vislabāk pašai izmeklēt vienā konkrētā mēneša datumā. Kaut vai tajā, kad tev ir dzimšanas diena.
- Ja lieto hormonālās pretapaugļošanās tabletes, pašpārbaudi veic dienā, kad sāc lietot jaunu iepakojumu.
Tavs iztikas minimums, lai laikus pamanītu krūts audzēju
Reizi mēnesī – no piektās līdz desmitajai dienai pēc mēnešreizēm – iztausti krūtis stāvus un guļus stāvoklī, apskati tās pie spoguļa.
Reizi gadā – dodies uz profilaktisko pārbaudi pie sava ginekologa un ļauj, lai krūtis pārbauda viņš. Un tomēr! Jaunām sievietēm parasti ir stingras, blīvas krūtis, tāpēc veidojumus, kas attīstās dziļākos slāņos, nevis zemādā, ar pirkstiem nespēs sataustīt ne sieviete pati, ne ginekologs. Tāpēc no 25 gadu vecuma reizi gadā vajadzētu veikt krūšu ultrasonogrāfiju (USG). Tas rada iespēju laikus pamanīt arī ļoti mazus veidojumus. No 40 gadu vecuma papildus jāveic arī mamogrāfija.
No 50 līdz 69 gadu vecumam – reizi divos gados izmanto valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu. Ja tev 50 tikai tuvojas – gaidi vēstulīti!