Teksts – Anda Līce
Tā kā imunitāte ir ļoti komplicēts mehānisms, arī tās novājināšanās iemesli ir sarežģīti – to ietekmē gan cilvēka endokrīnā sistēma, gan nervu sistēma,
kā arī gremošanas sistēmas darbība. Tas nozīmē – imūnsistēma jutīsies labi,
ja arī visas pārējās organisma sistēmas jutīsies labi. Imunitāte nav atsevišķs orgāns, kas darbojas atrauti no visa organisma, – tā ir ar to cieši saistīta. Tātad ar vienu kampaņveidīgu pasākumu vai vienu vitamīnu kārbiņu te nepietiks – par sevi jārūpējas visās frontēs.
Iedzimta un iegūta
Imūnsistēmas galvenā funkcija ir atšķirt savu no sveša. Ja tas ir mans, organismam piederošs, man uz to nav jāreaģē. Ja tas ir svešs, imūnsistēma uz to tūlīt reaģē. Ir nespecifiskā imunitāte, ko mēdz dēvēt par dabisko jeb iedzimto, tā reaģē ātri – gan uz brūci, gan vīrusu, gan arī uz temperatūras maiņām. Un ir arī specifiskā imunitāte, ko iegūstam dzīves laikā. Ja izslimota kāda vīrusslimība vai arī saņemta vakcīna, cilvēka organismā pret to veidojas īslaicīga vai ilglaicīga imunitāte.
Jo mazāka iejaukšanās, jo labāk
Ja ļoti, ļoti gribas uzlabot imunitāti, pirmais, ko vajadzētu noskaidrot, – kāpēc tu domā, ka tā ir pavājināta? Vai tu slimo pārāk bieži, pārāk ilgi, pārāk smagi? Par pavājinātu imūnsistēmas darbību var liecināt nedzīstošas brūces, strutaini izsitumi uz ādas. Ir cilvēki, kam uzreiz sākas iesnas un klepus, ja blakus kāds nošķaudās, vai arī uzreiz ir slims, tiklīdz mazliet nosalst. Uzmanība imūnsistēmai jāpievērš, ja saaukstēšanās vīrusu dēļ slimība tūlīt skar elpceļus – sākas bronhīts vai plaušu karsonis. Tātad tikai tad, ja ir sūdzības, kas varētu norādīt uz to, ka imūnsistēma ir vārgāka vai sliktāk darbojas, var domāt par specifiskām analīzēm. Ir arī īpaši recepšu medikamenti, ar kuriem iespējams koriģēt imūnsistēmas darbību. Savukārt, ja to vēlas profilaktiski stiprināt spēcīga 30 gadu veca sieviete, kurai nekas nekaiš… Tas gan parasti nav vajadzīgs. Turklāt ir tikai normāli, ja cilvēkam divas trīs reizes gadā piemetas iesnas.
Slimot nav nemaz slikti
Tas, ko parasti dēvējam par vāju imūnsistēmu – cilvēks bieži saaukstējas, cieš no iesnām –, būtu traktējams nevis kā imūnsistēmas problēmas, bet kā adaptācijas sistēmas nepilnības. Proti, kad rudenī pēkšņi pazeminās gaisa temperatūra, mūsu organismam tas ir fizioloģisks stress, un tad ir svarīgi, vai organismam piemīt spējas pielāgoties apkārtējās vides pārmaiņām. Ietekmēt šīs adaptācijas spējas var, piemēram, laikus rūdoties – paildzinot pastaigas svaigā gaisā, aplaistoties ar vēsu ūdeni vai rīvējoties ar dvieli, ejot kontrastdušā vai pirtī. Šādā veidā trenējot termoregulāciju, organisms iemācās labāk paciest caurvēju, aukstumu, pielāgoties un nesaslimst. Tas pats attiecas uz vīrusiem – trenējot termoregulāciju, organisms spēj veiksmīgāk pret tiem aizsargāties.
Savukārt, ja nekas lietas labā nav darīts, jāsaprot, ka arī saslimt ir normāli. Turklāt saaukstēšanās un tamlīdzīga slimošana nenozīmē, ka imūnsistēma ir vāja. Ja organismā iekļuvis vīruss, imūnsistēmai tas jāatpazīst un jānobendē. Par to, ka tā jau ķērusies pie darba, liecina paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja tā uzlec līdz 38 grādiem un cilvēkam nav smagu hronisku slimību, jāļauj, lai organisms cīnās, un parasti 24–48 stundu laikā temperatūra krītas. Vienkārši jāatpūšas, jāpaguļas, jālieto daudz šķidruma.
Ja temperatūra kāpj virs 38,5 grādiem, sākas sirdsklauves, nepatīkamas sajūtas, tad gan jālūdz padoms ārstam, kā to pazemināt.
Sliktāk, ja temperatūra vairākas dienas svārstās ap 37,3–37,5 grādiem, jo, iespējams, pievienojusies kāda bakteriāla infekcija, un varbūt vajadzēs antibiotikas. Taču tās drīkst lietot, tikai konsultējoties ar ārstu, uz savu galvu – nekad!
Ja slimības visu laiku ķeras klāt – tiklīdz viena beidzas, otra ir klāt –, vispirms ieteicams izvērtēt savu dzīvi un varbūt jāpamaina režīms, lai būtu 8 stundas miegam, 8 – darbam un 8 – atpūtai.
Ko darīt bīstamajā vīrusu laikā?
Tagad, kad pie sliekšņa stāv saaukstēšanās slimības un gripa, šis jautājums kļūst aktuāls…
Riska grupām – grūtniecēm, cilvēkiem gados un arī tiem, kam ir hroniskas slimības, medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, tramvaju vadītājiem, pārdevējiem – būtu jāvakcinējas pret gripu.
Par imunitāti spēcinošiem līdzekļiem… Panacejas nav! Viss joprojām balstās uz četriem lieliem vaļiem.
Pirmkārt, normāls, sabalansēts darba un atpūtas režīms. Diemžēl ar katru gadu dzīves temps tā pieaug, ka organisms netiek līdzi… Ko vajadzētu atmest? Pārstrādāšanos, darbaholismu. Tagad pārsteidzoši bieži slimo jauni cilvēki. Viņi studē, strādā divās darbvietās, vēl audzina bērnu. Vienu nakti guļ, divas neguļ… Šāda dzīvesveida iespaidā organisms un arī imūnsistēma pāragri sabrūk.
Otrkārt, kvalitatīvs miegs kombinācijā ar psihoemocionālu komfortu. Savas ilgās prakses laikā esmu pārliecinājusies – nav labāku zāļu pret slimībām par prieku. Tik tiešām – ir zinātniski pierādīts, ka prieks un pozitīvais adrenalīns, ko gūstam no aktīva dzīvesveida, organismam palīdz ražot laimes hormonus, kas savukārt nostiprina imūnsistēmu. Un vēl – ja negribas gulēt slimības gultā, jāatrod laiks pilnvērtīgam naktsmieram – ne mazāk kā sešas stundas naktī.
Treškārt, pareizas fiziskās aktivitātes. Atbilstīgas vecumam un spējām. Nav uzreiz jāmetas uz sporta zāli – pilnīgi pietiek ar aktīvām pastaigām svaigā gaisā. Taču tas jādara regulāri. Ziemā cilvēkiem raksturīgs kūtrums – aukstā laikā tiek dota priekšroka palikšanai iekštelpās, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ziemas izskaņā biežāk uzglūn gaisa pilienu pārnēsātās infekcijas. Pārlieku daudz laika pavadīšana iekštelpās nozīmē, ka cilvēks laupa sev tos pāris mirkļus saulesgaismas, kas šajā laikā vispār tiek atvēlēti. Bet tas savukārt rada depresīvu noskaņojumu, un tad jau līdz slimībai viens solis.
Ceturtkārt, normāls, sabalansēts uzturs. Nevajadzētu ēst pusfabrikātus, bet nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus uzņemt dabiskā veidā – ar svaigiem dārzeņiem un gaļu. Arī ārstēšanās sākas ar vienkāršu, mājās gatavotu uzturu. Pārtika, kas bagāta ar konservantiem un pārtikas piedevām, jutīgā organismā rada pārmaiņas imūnās sistēmas darbībā. Ieteicams maksimāli izvairīties no E vielām.
Jā vai nē burciņu vitamīniem?
No veselības viedokļa, krietni būtiskāks ir sabalansēts uzturs. Ēdienkartes lielāko daļu vajadzētu aizņemt vietējiem dārzeņiem – kāpostiem, burkāniem, dzērvenēm, ķirbjiem, kas ir bagātīgi ar veselībai vajadzīgām vielām un vitamīniem. Tomēr rūdītiem pilsētniekiem, kam dabiski audzēti vietējie dārzeņi nav pieejami, vitamīnu kurss varētu nākt par labu.
Dažas receptes, lai nesaaukstētos
- Rītu sāc ar glāzi silta ūdens, kam pievienots nedaudz svaiga citrona sulas. Ūdeni dzer vēl pirms ikrīta kafijas. Skābs ūdens maigi attīrīs gremošanas sistēmu un padarīs to izturīgu. Kopumā dienas laikā centies izdzert pēc iespējas vairāk ūdens (nevis kafijas vai tējas!), turklāt svarīgi, lai tas nav vēss, bet ķermeņa temperatūrā.
- Vienādās daļās sajauc medu, dzērvenes un sasmalcinātu ķiploku. Visu sablendē un lieto pa ēdamkarotei katru vakaru.
- Pagatavo tēju no ingvera un citrona, kam pievieno melnos piparus, smaržīgos piparus, kanēlstandziņu, lauru lapu, kardamonu un medu. Ikdienā ieteicams izdzert krūzi šādas tējas.
- Organismu lieliski stiprina visi bišu produkti – medus, bišu maize, peru pieniņš.
- Ja jūti, ka tūlīt būs slimošana… Vakarā izkarsē kājas siltā ūdenī, kam pievienots sinepju pulveris vai sāls. Pēc tam ierīvē pēdas ar eikaliptu eļļu un uzvelc vilnas zeķes.