Vai vienmēr var palīdzēt un – kā?
Teksts – Aija Vīksna
Konsultē anesteziologs reanimatologs un algologs jeb sāpju ārsts Valmierā Guntis Iļķēns.
Galvassāpes ir ļoti izplatīta problēma, bet dīvainākais, ka daudzi to tā arī pieņem un neko lietas labā nedara. Mokās ar galvassāpēm, nevēršas pie speciālista, lai noskaidrotu, kāpēc galva uzvedas šādi un ne citādi.
Sāpes atšķiras
Apmēram 90 procentiem cilvēku – tātad deviņiem no desmit – ir primārās galvassāpes. Proti, tādas, kuras var uzskatīt par pastāvīgu slimību. Savukārt desmit procentiem ir sekundārās jeb seku galvassāpes – tātad kā citas slimības izpausme. Tāpēc, ja pirmoreiz parādās spēcīgas galvassāpes – agrāk nav bijušas un pēkšņi ir –, noteikti vajag vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, kas par vainu. Jo – negribu biedēt, iemesls var būt arī galvas audzējs. Tāpat iespējams asinsizplūdums galvā, trombs galvā vai vienkārši paaugstināts asinsspiediens, kas līdz šim nav konstatēts. Pie sekundāro galvassāpju grupas pieder arī medikamentu izraisītas galvassāpes. Daudzi cilvēki lieto nitroglicerīnu, sirdszāles. Iedzer, un pēc tam viņiem ļoti sāp galva. Kāpēc? Nitroglicerīns paplašina asinsvadus ne tikai sirdī, bet arī galvā, un tas izraisa sāpes.
Ir galvassāpes, kas saistītas ar medikamentu atcelšanu. Vai arī – ja mēs neiedzeram savu kofeīna devu – kafiju –, mums sāk sāpēt galva. Kafijas nav, un cilvēks no sāpēm gandrīz vai mirst nost!
Galvassāpes var izraisīt arī hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošana vai sieviešu hormonu līdzsvara maiņa. Tāpēc sievietēm galva sāp biežāk.
Saspringums vai migrēna?
Pie primārajām galvassāpēm, kad tās ir kā slimība, pieder migrēna un saspringuma galvassāpes. Kuras sastopamas biežāk? Vienam vai diviem cilvēkiem no desmit ir migrēna, bet pārējiem, tātad vairākumam, saspringuma galvassāpes. Lūk, šeit gan ir ļoti svarīgi noteikt pareizo diagnozi! Jo, ja tā ir migrēna, galvassāpes nav ārstējamas, tikai pareizi atvieglojamas, savukārt saspringuma galvassāpes, ja cilvēks saprot, no kā tās viņam radušās un rīkojas pareizi, var pilnībā izārstēt. Tātad lielākā sabiedrības daļa, kas mokās ar galvassāpēm, varētu bez tām iztikt.
Visām saspringuma galvassāpēm ir līdzīgs veidošanās mehānisms. Proti, tās rodas no muskuļu sasprindzinājuma plecu un kakla daļā, to izraisa statiskas slodzes un stress. Tas viss plecu un kakla daļu pārvērš kramā, akmenscietos muskuļos, kuros izveidojas sāpju punkti, no kuriem arī sāp galva. Tālāk tas var pāriet hroniskā formā – cilvēks ir kļuvis īpaši jutīgs pret sāpēm, un viņam sāp pat tad, kad nevajadzētu sāpēt. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, cik daudz cilvēks grēko – cik ilgi, piemēram, sēž pie datora un kāds ir stresa līmenis. Satraukumu gan darbā, gan personīgajā dzīvē, gan cilvēkā iekšēji ir milzum daudz, un, ja ar to netiek galā, tad tiem, kuriem vājākais punkts ir plecu un kakla daļa, stress transformējas galvassāpēs, bet tiem, kam vājāka ir muguras lejasdaļa, tas transformējas muguras sāpēs, vēl citiem parādās gan muguras sāpes, gan galvassāpes. Tātad attiecīgi jārīkojas. Vajadzīgs stresa menedžments. Ir dažādi fiziski vingrinājumi, kas māca atslābt. Stress norims, muskulatūra atlaidīsies, un sāpes kaut kad pāries.
Zāles jālieto laikus
Bieži vien, ja sāpes laikus neārstē un dzīvo pēc principa varbūt pāries, un pretsāpju tabletes sāk dzert tikai trešajā dienā, kad jau galīgi vairs nevar izturēt, tad rezultāts vairs nav tik labs. Savukārt, ja pretsāpju zāles iedzer laikus, saspringuma galvassāpes var pāriet pat pēc pāris stundām.
Kāpēc tā notiek? Neiedziļinoties visās molekulārajās lietās, būtība ir tāda: ar pirmo brīdi, tiklīdz cilvēkam sāk sāpēt, visa sāpju uztveres un pārvades sistēma kļūst ar katru mirkli jutīgāka. Lai to nomierinātu, pēc stundas jau vajadzēs vairāk zāļu nekā šobrīd un pēc divām stundām vēl vairāk, jo, kamēr cilvēks turpina just sāpes, pārvades ceļu nervu šūnas atrodas pastāvīgā uzbudinājumā, kļūst arvien jutīgākas. Savukārt, ja cilvēks pēc iespējas ātrāk saprot, ka «manas galvassāpes nav nekas traģisks – mazliet vairāk uztraucos vai nepareizi pasēdēju», un pēc iespējas ātrāk iedzer pretsāpju zāles, sāpes arī ātrāk mitējas. Bet, ja novelkam līdz pēdējam, nogaidot vairākas stundas vai dienas, nelīdzēs arī divas un četras tabletes. Jo pašas sāpes arī rada papildu muskuļu sasprindzinājumu. Apburtais loks, no kura grūti izkļūt!
Un ja nu migrēna.
Migrēnai ir noteikti būtiski kritēriji. Tātad pamatsimptomi, kuriem jābūt, lai sacītu, ka diagnoze ir migrēna. Pirmkārt, galvassāpes pie migrēnas parasti ir vienpusējas. Otrkārt, pulsējošas. Treškārt, no mērenām līdz ļoti spēcīgām, un tās stipri ierobežo ikdienas aktivitāti – ja tev ir migrēna, tu nepastrādāsi, un kustoties šīs galvassāpes pastiprinās. Savukārt pavadošo simptomu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, pastiprināta jutība pret gaismu vai skaņu – nepatīk troksnis un gaisma. Tātad, ja ir bijuši vismaz divi pamatsimptomi plus viens no šiem pavadošajiem un ir bijušas piecas šādas lēkmes ar ilgumu no 4 līdz 72 stundām, kā arī izslēgti visi pārējie galvassāpju rašanās mehānismi, jā, tad mēs varam runāt par migrēnu. Tad ir svarīgi atrast katram pacientam pietiekami efektīvu un drošu zāļu kombināciju, lai iespējami ātri sāpju lēkmi pārtrauktu. Ja migrēnas lēkmes notiek ļoti bieži, tās jāārstē arī starplaikos. Ja mēnesī ir viena migrēnas lēkme vai arī pa trim mēnešiem reizi, tad kopā ar sāpju ārstu pacients atrod pareizo zāļu kombināciju, viņš arī zina, no kā ikdienā jāizvairās – no šokolādes vai no sarkanvīna, kas viņam provocē lēkmes. Labā ziņa – migrēna ir problēma, kas uz dzīves otro pusi parasti mazinās, lēkmes kļūst retākas un vājākas. Bet sliktā ziņa – migrēna ir slimība, kuru nevar pilnībā izārstēt.
Ar pretsāpju zālēm jārīkojas gudri
Vēl kāda nianse… Gan saspringuma sāpēm, gan migrēnai nereti laika gaitā pievienojas pretsāpju medikamentu izraisītas galvassāpes. Piemēram, saspringuma galvassāpes cilvēks ārstē ar tabletēm, un sāpes it kā uz mirkli pierimst. Kad sāpes parādās, viņš atkal lieto zāles un jau tik daudz, ka vienā brīdī iestājas situācija, ka cilvēkam sāk sāpēt galva no tā, ka viņš neiedzer pretsāpju zāles. Objektīva iemesla galvassāpēm nav, bet principā tās izraisa tas, ka cilvēks nav iedzēris kārtīgu pretsāpju līdzekļu devu. Parasti tā notiek ar kombinētajiem preparātiem. Tās nav sliktas zāles, taču vienai no šo medikamentu sastāvdaļām, piemīt neliela stimulējoša iedarbība – ja tev ir saaukstēšanās vai gripa, tā stimulē pārciest šo grūto stāvokli. Taču šinī gadījumā tas nodara kaitējumu. Saspringuma galvassāpes ļoti bieži ir pedantiskiem cilvēkiem, kas ārkārtīgi cenšas visu darbā izdarīt kārtīgi, un, kad viņi tuvojas izsīkumam, tad, iedzerot medikamentu, viņiem veicas labāk. Cilvēki iekrīt šajā medikamentu atkarības ritenī vai slazdā. Šīs atkarības galvassāpes ir ļoti spēcīgas, un dažkārt, lai tās atceltu, vajag ārstēties pat slimnīcā. Nedzerot pretsāpju tabletes, viņiem pazūd arī galvassāpes.
2 praktiski ieteikumi,
ja ir stipras saspringuma galvassāpes
1.Vienalga, kas – vjetnamiešu zvaigznītes ziede vai latviešu ledus gabaliņi, pielikti pie deniņiem, vai maigas rokas, kas pamasē saspringušos muskuļus plecu un kakla daļā, tas viss rada atslābumu, un šādi var tikt vaļā no galvassāpēm arī bez tabletēm. Ādā ir taustes receptori, un, ja tos viegli kairina – glāsta, uzliek vēsumu –, organisms izdala endogēnos opiātus, pretsāpju vielas.
2.Ja saspringuma galvassāpes ilgstoši nepāriet, vajadzētu doties pie sāpju ārsta. Iespējams, ka viņš izrakstīs kādu jaunu, viegli stimulējošu antidepresantu, kas ļauj atgūt ticību dzīvei un aktīvi iesaistīties atveseļošanās procesā. Kādu muskuļu relaksantu, kas pastiprina pretsāpju līdzekļu efektivitāti. Varbūt arī kādu atjaunošanās procesu veicinošo līdzekli. Ilgstošs muskuļu sasprindzinājums, asinsrites traucējumi muskuļos, nervos veicina deģeneratīvas izmaiņas un samazina audu izturību, rada nervu jutīguma pieaugumu, un ir vesela rinda preparātu, kas palīdz to novērst.