Sirds valoda

Ko tava sirds mēģina pateikt? Ieklausies!

Teksts –  Anija Pelūde

Konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors OSKARS KALĒJS.

Laikus pamanīt

Jebkurš zina – katra organisma novirze no normas ir signāls, ka šajā unikālajā dabas veidotajā mehānismā kaut kas nav kārtībā. Gan sāpes, gan paaugstināta temperatūra, gan nespēks, gan sirds sažņaugšanās ir brīdinājuma signāls – uzmanies! Un par Dabas mātes brīdinājumu ignorēšanu jau izsenis cilvēks maksājis ļoti augstu cenu.

Kā šos sirds raidītos signālus saklausīt? Visprātīgākais variants ir savlaicīgas profilaktiskās apskates. Cilvēkam, kuram ir četrdesmit, četrdesmit pieci gadi un vairāk, tās būtu ļoti vajadzīgas – reizi gadā vai arī reizi divos gados.

Kāds tad ir šo pārbaužu komplekts, lai no tām būtu jēga, bet arī lai lieki nepārforsētu?

Epizodiska asinsspiediena kontrole. Ideāli, ja cilvēkam pēc trīsdesmit piecu, četrdesmit gadu vecuma mājās ir pašam savs asinsspiediena mērāmais aparāts, jo tas spiediens, ko reizi pa reizei konstatē ārsta kabinetā un ko amerikāņu kardiologi dēvē par biroja spiedienu, ne vienmēr ir objektīvs. To ietekmē arī satraukums.

Pēc 40 gadu vecuma vairākos gados vērts veikt veloergometriju jeb slodzes testu. Proti, cilvēkam uz krūtīm piestiprina 12 elektrodus un viņam sparīgi jāmin veloergometra pedāļi, savukārt kardiologs un medicīnas māsa seko līdzi pacienta pašsajūtai, sirdsdarbībai un asinsspiedienam. Izmeklējums vidēji ilgst pusstundu. Ja pedāļu minējam parādās sāpes kājās vai krūtīs, izmeklējumu pārtrauc agrāk. Veloergometrija parāda, kāda ir sirds muskuļa apgāde ar asinīm un skābekli pie slodzes, proti, vai sirdij pietiek asiņu un vai tā spēj tikt galā ar fizisko slodzi. No tā var izsecināt, vai ir kāds nopietns sirds muskuļa bojājums, kāda ir organisma reakcija uz paaugstinātu asinsspiedienu, vai cilvēks ļoti ātri sasniedz pulsa robežu. Veloergometrija ir labs, informatīvs izmeklējums.

Asins analīzes – jānosaka gan holesterīna, gan cukura līmenis. Tās vajadzīgas, jo tad var paspēt atrast ko nelāgu jau iepriekš, pirms vēl nekas dramatisks nav noticis.

Jāpaskatās arī, kas katram cilvēkam ticis mantojumā no senčiem, – ja ir nelabvēlīga ģenētika, tomēr jāpārbaudās agrāk. Piemēram, cilvēkam ir 25–40 gadi, bet viņam sāk parādīties paaugstināts cukura līmenis asinīs, un viņš ir apaļīgs. Protams, pirmais, par ko daudzi domā: «Ir nu gan negausīgs rīma, tāpēc arī analīzes sliktas.» Taču ne vienmēr tas ir īstais iemesls. Reizēm liekais svars jeb adipozitāte ir ģenētiski noteikta. Apaļīgums var parādīties arī pēc avārijām, traumām, kādām operācijām. Tāpat ir vērts pārbaudīt sirdi, ja zināms, ka ģimenē kādam pirmās pakāpes asinsradiniekiem bijušas sirds problēmas. Ja kāds gados jauns tuvinieks nomiris pēkšņi. Vai arī labs peldētājs noslīcis –
tas ir diezgan aizdomīgs simptoms. Respektīvi, māksla ir paskatīties ne tikai uz kalna galu, bet arī drusku aiz kalna un vēlams arī aiz otrā paugura – saskatīt koronārās sirds slimības, kā arī dažādu pārmantotu sirds elektriskās sistēmas saslimšanu riskus.

Otrs variants, kā pasargāt savu sirdi un asinsvadus no saslimšanas, ja cilvēks neapmeklē kardiologu, ir – rīkoties pašam! Dzīves stila korekcija kā ārstēšanas metode ir vislētākā un tajā pašā laikā vissarežģītākā, jo nepieciešams gribasspēks. Tātad, lai nebūtu problēmas ar sirdi, sāc dzīvot citādi! Veselīgs uzturs, adekvātas fiziskās aktivitātes, sabalansēts darba un atpūtas ritms, pietiekams miegs, stabila nervu sistēma, patīkami hobiji utt. Un, tiklīdz parādās kādas sūdzības par sirdi, uzreiz jādodas pie ārsta.. Īpaša uzmanība savam sirds ritmam ir jāpievērš sportistiem. Ehokardiogrāfija un kardiogramma noteikti jāveic cilvēkam, kurš uzsāk pastiprinātu fizisko aktivitāti. Un nevis vienreiz, bet jāatkārto vismaz reizi gadā.

Kādas tad ir šīs pirmās sirds un asinsvadu slimību pazīmes, brīdinošie signāli, kam laikus jāpievērš uzmanība?

Koronārā sirds slimība

Tā ir sirds asinsvadu kaite, kad rodas neatbilstība starp sirds muskuļa jeb miokarda prasībām pēc skābekļa un sirds apgādi ar to. Respektīvi, vainagartērijas, kas sirdi apasiņo, ir bojātas (ateroskleroze) vai tās spazmējas. Sirds asinsvadu slimības biežākās formas ir stenokardija un miokarda infarkts. Cilvēkam koronārā sirds slimība var izpausties kā sāpes krūtīs pie fiziskas slodzes, tā dēvētā slodzes stenokardija, kas parasti ilgst 3–5 minūtes. Neārstēta tā bieži vien noved arī pie miokarda infarkta. Arī tā dēvētais kamols kaklā standartvariantā ir tā pati sirds asinsvadu sažņaugšanās jeb stenokardija.
BET – tikpat iespējams, ka kamola sajūta kaklā – šķiet, it kā gaļas gabals tur būtu iestrēdzis – rodas no aritmijas. Vēl šādi var izpausties problēmas barības vadā vai kuņģī. Tāpēc bez ārsta neiztikt.

Mirdzaritmija

Tas ir viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem. Ja cilvēkam ir mirdzaritmija, viņa sirds priekškambari saraujas haotiski un neritmiski – (vizuāli tas atgādina ņirboņu uz ūdens virsmas), radot nepareizu sirds ritmu. Mirdzaritmijas laikā sirds priekškambari saraujas līdz 400 un vairāk reizēm minūtē, lai gan cilvēks pats to var arī nejust. Sirds uzvedas kā kolibri – putniņš spārnus vicina tik žigli, ka šķiet – tie stāv uz vietas! Sirds dobumiem anatomiski ir dažādas struktūras: vārstuļi, stīgas un austiņas – mazas kabatiņas… Intensīvajā vibrācijā arī tās tikpat kā nekustas. Kabatiņā uzkrājas asinis, kas ar laiku veido asins recekli jeb trombu. Izkustoties trombam no vietas, tas nonāk asinsritē. Turklāt trombi var aizceļot uz abām pusēm – gan no sirds labās puses un vēnu sistēmas, radot plaušu artērijas trombemboliju, gan pa artēriju ceļiem, kas asinis nes uz galvas smadzenēm, un nosprostot šīs artērijas. Tad veidojas liela apjoma, smags un bieži vien arī letāls smadzeņu infarkts jeb insults. Mirdzaritmija ir bīstama arī tāpēc, ka tā veicina sirds mazspējas attīstību.

Mirdzaritmijas epizodes mēdz noritēt bez simptomiem – cilvēks nejūt haotisko sirdsdarbību. Šis ir sliktākais scenārijs, jo viņš nemaz nezina, ka jālieto medikamenti, lai sirdī neveidotos trombi. Vieglāk atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neritmisks pulss, kas var izraisīt asinsspiediena svārstības. Var būt arī sirdsklauvju un sirds kūleņošanas sajūta, pārsitieni, pastiprināts vājums un nespēks, kuri iepriekš nav bijuši, elpas trūkums, diskomforts krūtīs, galvas reiboņi. Ja kas tāds parādās, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kura galvenais uzdevums ir izmērīt asinsspiedienu un pulsu, paklausīties sirdstoņus. Ja ārstam radīsies aizdomas par sirds ritma traucējumiem, tiks veikta elektrokardiogramma, kas parādīs, vai ir normāls sirds ritms, bet – atceries – neizslēgs mirdzaritmijas varbūtību. Ja elektrokardiogramma neuzrādīs mirdzaritmiju, tomēr simptomi saglabājas, būtu jāveic 24 stundu sirdsdarbības pieraksts – Holtera monitorēšana. Sirdi papildus izmeklē ar ultraskaņu (ehokardiogrāfiju), kas palīdz novērtēt sirds struktūru un funkciju.

Novest sevi līdz aritmijai cilvēks var arī tad, ja ir augsts asinsspiediens, kuru ilgstoši neārstē, un tas rada izmaiņas sirdī. Tāpēc augsts asinsspiediens būtu noteikti jāārstē.

Īpaši bīstami simptomi ir samaņas zudumi. Jā, cilvēks var noģībt, ilgi stāvot kājās vai redzot nepatīkamus skatus, un tas ir pavisam nevainīgi. Taču, ja viņš ir noģībis bez kāda īpaša iemesla, un it sevišķi, ja tas noticis sēdus vai guļus, tad gan noteikti jāvēršas pie ārsta. Šādi ģīboņi var liecināt par dzīvībai bīstamiem sirds ritma traucējumiem.

Veģetatīvā distonija

Šie cilvēki parasti sūdzas par sirdsklauvēm. «Gandrīz katru nakti mostos no tā, ka pēkšņi sirds sitas ļoti strauji.» Vai arī: «Sirds kūleņo katru dienu, bet izmeklējumos neko neatrod…» Vēl viņi stāsta, ka, tiklīdz satraucas, uzreiz sāk just sirdi. Izmainās sirdsdarbības ātrums, par katriem pāris pārsitieniem cilvēks ļoti uztraucas. Viņam ir bail, ka kļūs slikti un nomirs…

No kardiologa viedokļa, veģetatīvā distonija ir kā zemūdens akmens. Ja 10 distoniķiem, kas atnāk pie kardiologa, tiešām nav nekādu nopietnu sirds problēmu, taču 11. tādas tiešām var būt – regulācijas sistēmām diemžēl ir defekts. Bet sūdzības abām pacientu grupām ir līdzīgas, atšķiras tikai nianses, tāpēc ārstam jābūt uzmanīgam. Kā šiem īstajiem veģetatīvās distonijas slimniekiem palīdzēt? Ārstēšanas uzdevums ir organisma regulācijas sistēmu līdzsvara sakārtošana, un nereti ar labu psihoterapeitu un fiziskām aktivitātēm pietiek. Kādreiz vajadzīgas arī zāles – viegli trankvilizatori, atsevišķos gadījumos arī viegli antidepresanti

3 lietas, kas vajadzīgas sirdij

1 Gaļa. Tā satur visas aminoskābes, kuru zaļbarībā nav. Normāli diennakts laikā sirdij jāpārsūknē aptuveni 17 000 l asiņu, un tā saraujas aptuveni 100 000 reižu, un, lai to paveiktu, sirdij vajag ļoti daudz enerģijas. Galvenais enerģijas ražošanas substrāts normālos apstākļos ir taukskābes, savukārt tās sastāv no aminoskābēm.

2 Kālijs. Tas vajadzīgs sirds muskuļa darbības stabilizācijai. Kālija deficīts izpaužas ar sirds ritma traucējumiem, nespēku, var būt krampji.

3 Magnijs. Ar magnija trūkumu saista sirds aritmiju, sirds saraušanās traucējumus, un to uzskata par sirds slimību riska faktoru. Magniju var uzņemt ar normālu pārtiku, jāēd kviešu klijas, rieksti, pākšaugi, ķirbji, saulespuķu sēkliņas, auzu pārslas, rīsi, žāvētas aprikozes.

Kāds ir normāls pulss?

• Ikvienam, kurš kaut ko fiziski dara vai uztraucas, vai ir augsta temperatūra, pulss paātrinās, un tas ir normāli, jo ķermenim vajag vairāk asiņu, lai tiktu galā ar konkrēto situāciju. Taču miera stāvoklī ir labāk, ja pulss būtu no 60 līdz 80 sitieniem minūtē. Astoņdesmit ir vēl pieļaujamais cipars. BET, ja cilvēkam ir vēl kādas blakus saslimšanas, it īpaši sirds slimības, drošāks būtu lēnāks pulss, optimāli ap 60 ± 5 sitieniem minūtē, tikai ne ātrāk par 70. Tad viens sirdsdarbības cikls atbilst vienai sekundei, kuras laikā sirds piepildās ar asinīm. Tobrīd sirds it kā atpūšas, sirds muskulis ar asinīm saņem skābekli, lai no jauna sarautos un asinis izsviestu asinsritē. Jo pilnvērtīgāk tā saraujas, jo pilnvērtīgāk pilda savu sūkņa funkciju – nodrošina organismu ar skābekli. Toties, ja sirds pukst 120 reižu minūtē, sirdsdarbības vienam ciklam atliek tikai pussekunde, un sirds muskulim rodas pārāk liela slodze, tas pietiekami neatpūšas. Nogurst, nolietojas, pārmērīgi noslogotais muskulis kļūst biezāks, taču savu darbu ar pilnu jaudu vairs nespēj pildīt.

 Sirdsdarbība paātrinās, ja…

• ir paaugstināts asinsspiediens;
• ikdienā tu smēķē, maz kusties;
• ir liekais svars, aptaukošanās;
• ir anēmija jeb mazasinība;
• ir sirds mazspēja;
• ir vairogdziedzera slimība;
• ir trauksme un depresija;
• ir hipovolēmija, kad ir samazināts asiņu daudzums organismā, kas rada neatbilstību starp asinsvadu ietilpību un cirkulējošo asiņu tilpumu;
• lieto medikamentus: bronholītiķus, antipsihotiskos. Vai – narkotiskos līdzekļus.

Kam ar steigu jāiet pie kardiologa?

• Tiem, kam ir problēmas ar asinsspiediena lēkāšanu.
• Kam ir augsts asinsspiediens.
• Kam parādās liekais svars, elpas trūkums un žņaudzošas sāpes krūškurvī.
• Kam, neko nedarot, jūtamas sirdsklauves.
• Kam fiziskas vai emocionālas slodzes laikā pulss strauji palielinās, un kurš ātri nogurst.
• Kad cilvēkam ar augstiem sirds un asinsvadu slimību riskiem parādās kaut kādas jaunas sūdzības, kuras atšķiras no iepriekšējām.

Ko darīt savas sirds labā? 

• Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā. Sirdsdarbības normalizēšanai laba ir riteņbraukšana un peldēšana.
•  6–8 glāzes ūdens dienā.
• Svaigi augļi un dārzeņi.
• Izvairies no sliktajiem dzīvnieku valsts taukiem – trekniem piena produktiem un treknas gaļas.
• Uzturā vēlams palielināt nepiesātināto taukskābju daudzumu, ko satur, piemēram, nerafinēta olīveļļa Extra Virgin.
• Bīstami – sāls!
• Ieturi svaru normas robežās.
• Smēķēt – kategoriski NĒ!
• Dienas ritms – atpūta adekvāti darbam.