Zāļu tējas, smaržīgas un veselīgas, lai arī ne vienmēr garšīgas, savu aktualitāti nav zaudējušas arī mūsdienās, kad teju pret katru vainu dabūjami medikamenti. Taču, tāpat kā medikamentiem, arī tējiņām jāzina mērs.
Iesaka Ulbrokas aptiekas farmaceite INGA GRĪNHOFA
Lietošanas ābece
- Pirmkārt, zāļu tējas ārstnieciskās devās nevajadzētu lietot mēnešiem. Piemēram, ilgstoši dzerot piparmētru lapu tēju, var rasties alerģiskas reakcijas, ekzēmas, dermatīts, savukārt Islandes ķērpis, ingvera saknes, paprika, rūgtās vērmeles sakne var izraisīt gremošanas traucējumus. Tāpēc zāļu tēju dzer kursa veidā.
- Otrkārt, jāzina drogu iedarbība – ja cilvēkam bijis insults vai vienkārši augsts trombu veidošanās risks, nevajadzētu lietot tējas, kas biezina asinis, piemēram, tīruma kosu, pelašķa lakstus, pīlādžogas, nātres lapas, sūrenes. Nomierinošas tējas pazemina asinsspiedienu. Līdzīgi darbojas urīndzenošas drogas – tās arī nevajadzētu lietot pirms miega.
- Treškārt, īpaši vērīgām, izvēloties zāļu tējas, jābūt grūtniecēm. Literatūrā sastopami dati par vairāk nekā 50 drogām, kas var izraisīt hormonālus traucējumus – līdz pat spontānam abortam. Tāpēc grūtniecēm par zāļu tēju lietošanu jākonsultējas ar ārstu.
- Ceturtkārt, ja lieto kādus medikamentus, pirms papildini ārstēšanos ar zāļu tējām, ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu.
Pagatavošana, lai ārstētu
Zāļu tējas ārstniecisko iedarbību nosaka tās pagatavošana. Var izmantot vienu drogu, var kombinēt vairākas. Ja gribas vienkārši padzerties, tēju aplej ar verdošu ūdeni, pēc dažām minūtēm dzēriens jau gatavs lietošanai. Ja vēlies, lai tējai ir ārstnieciska iedarbība, gatavo stiprāku uzlējumu vai novārījumu. Atkarībā no sagatavošanas vienas un tās pašas drogas iedarbība var būt diametrāli pretēja. Piemēram, novārītas kumelītes cietina vēderu, aplietas – mīkstina. Ņemot vērā atšķirīgo iedarbību atkarībā no pagatavošanas veida, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Uzlējums: drogas aplej ar verdošu ūdeni un ļauj 15–30 minūtes ievilkties, pēc tam nokāš.
Novārījums: zālītes aplej ar verdošu ūdeni, 15–30 minūtes vāra ūdens peldē, pēc tam tikpat ilgu laiku ļauj ievilkties un beigās nokāš.
Saaukstēšanās ārstēšanai
Salvijas lapas der augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanai, izmantojamas arī kakla skalošanai. Mārsils, altejas sakne veicina atkrēpošanu, mazina iekaisumu, remdina sāpīgu klepu. Ķimenēm līdzīgie fenheļa augļi ieteicami, ja ir gripa un klepus, tāpat arī ceļtekas lapas. Saaukstēšanās tējai var pievienot sūreni, kas mazina iekaisumu, tomēr to nevajadzētu lietot, ja ir akūts urīnceļu iekaisums. Klepu mīkstina lakricas sakne, ko plaši lieto bronhīta un plaušu karsoņa ārstēšanai, taču tā nav ieteicama grūtniecēm.
Nātres lapas ir lielisks polivitamīnu avots. Tiesa, šo drogu nevajadzētu lietot, ja ir pastiprināta asins recēšana, asinsvadu pārkaļķošanās – ateroskleroze, paaugstināts asinsspiediens, dzemdes audzēju izraisīta asiņošana. Jāuzmanās arī nieru slimniekiem. Lai saaukstēšanās laikā pazeminātu temperatūru, lieto liepziedus. Melnā plūškoka ziedi kopā ar kumelītēm būs labs līdzeklis kakla skalošanai, ja ir angīna, un noderēs arī kompreses pagatavošanai sāpošām ausīm. Tomēr melnā plūškoka ziedus nedrīkst lietot grūtnieces.
Interesanti fakti
- Altejas, kuras sakni plaši izmanto saaukstēšanās ārstēšanai, nosaukums cēlies no grieķu vārda altea, kas tieši arī nozīmē – zāles.
- Melno plūškoku savulaik stādīja pie klētīm, lai aizbiedētu grauzējus.
- Pētersīļu vainadziņus senie romieši lika galvā dzīru laikā, lai neapreibtu no vīna.
- Nātres savulaik tika izmantotas, lai produktus ilgāk saglabātu svaigus. Tās izmantoja arī zārka apsegšanai.
- Pelašķu vērtību apliecina tas, ka savulaik tos lietoja cīņā pret mēri.
Nomierinoši līdzekļi
Nevienam nerada šaubas baldriāna nomierinošā iedarbība, tomēr, ilgstoši lietojot, tas izraisa miegainību, nomāktību, samazinātas darbaspējas, nelabu dūšu, galvassāpes, uzbudinājumu, sirdsdarbības traucējumus. Melisa nomierina un atslābina. Pret bezmiegu līdz apiņi – tie noderēs arī garīgas pārslodzes un vispārēja uzbudinājuma mazināšanai. Apiņiem tiek piedēvēta arī hipnotiska iedarbība. Ja ir spēka izsīkums, lieto piparmētru. Nomierinoši darbojas arī lavanda un pasifloras laksti, kas uzlabo miega kvalitāti.
Drogas tiem, kam diabēts
Melleņu lapas veicina cukura izmantošanu šūnās un pazemina tā līmeni asinīs. Labs līdzeklis ir nātres saknes. Diabēta ārstēšanai izmanto arī augstiņu lakstus. Artišoka lapas palīdz vielmaiņai, pazemina holesterīna līmeni asinīs, savukārt pupiņu pākstis veicina vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu no organisma. Pirms diabēta tēju lietošanas ieteicams konsultēties ar endokrinologu, jo, iespējams, būs jāsamazina insulīna deva.
Urīnceļu un nieru problēmu novēršanai
Miltenes lapiņas, blaktenes sakne iedarbojas urīndzenoši, tāpat arī bērzu lapas, kas turklāt mazina tūsku nieru un sirds mazspējas gadījumā. Pētersīļa sakni un lapas izmanto priekšdziedzera un nierakmeņu problēmu risināšanā. Vēl viens vīriešu kaišu līdzeklis ir baltās nātres laksti, kas turklāt attīra asinis un uzlabo to sastāvu. Asins attīroša iedarbība piemīt arī pelašķiem, tie darbojas kā pretiekaisuma, baktericīds un antialerģisks līdzeklis. Ņem vērā, ka daudzas urīnceļu veselībai domātās drogas nav paredzētas nieru darbības traucējumu vai akūtu slimību gadījumos, piemēram, tīruma kosas laksti un miltenes lapas.
Atkarībā no sagatavošanas vienas un tās pašas drogas iedarbība var būt pilnīgi pretēja.