«Tas nevar būt, mans kaķis taču dzīvo tikai istabā!» dzīvnieka saimnieks brīnās par blusu kodumiem.
Konsultē Magnum veterinārija veterinārārste INGŪNA BEĶERE
Šādas diskusijas ar ārstu, veterinārārstu vai farmaceitu mēdz gadīties visai bieži. Cilvēki uzskata, ka kaķi, kurš neiet ārā, nevajag attārpot un atblusot, jo – kā gan tas, dzīvojot istabā, var dabūt blusas un tārpus?!
Patiesībā mēs ar apaviem, pie kuriem pieķeras augsne un smiltis, varam ienest iekštelpās parazītu oliņas un parazītu kāpurus. Pietiek ar to, ka dzīvnieks aposta cilvēka apavus, lai inficētos un saslimtu. Ja kaķis ir aktīvs mednieks un dodas laukā, ar parazitārām slimībām viņš var inficēties arī no peļveidīgajiem grauzējiem. Tāpēc savlaicīga un regulāra kaķu, kā arī suņu attārpošana un apstrāde pret blusām ļauj pasargāt sevi un bērnus no iespējamām saslimšanām.
Cērmes, lenteņi
Attārpošanas kārtība. Kucēniem un kaķēniem tā notiek citādi nekā pieaugušajiem dzīvniekiem. Mazuļus attārpo biežāk pēc noteiktas shēmas: otrajā nedēļā pēc dzimšanas un tad vēl trīs reizes ik pēc divām nedēļām. Pēc tam līdz pusgada vecumam vienu reizi mēnesī. Tālāk, tāpat kā pieaugušajiem dzīvniekiem, ieteicamais biežums ir no divām līdz četrām reizēm gadā. Ja kaķis dzīvo mājās, – divas reizes gadā, bet, ja mājas mīlulis dodas laukā, tad jāattārpo ik pēc trim mēnešiem. Galvenais nosacījums –
vispirms iedod zāles vienu reizi, pēc tam atkārto pēc 10–14 dienām. Tas ir ļoti svarīgi, jo zāles iedarbojas pret tārpiem, bet ne pret oliņām. Pēc desmit dienām jaunā tārpu paaudze jau būs izšķīlusies, tādēļ nepieciešama atkārtota deva.
Attārpošanas līdzekļi un devas. Kaķiem un suņiem ir katram savas attārpošanas tabletes, tās atšķiras, un šis sadalījums jāievēro, lai nekaitētu dzīvniekam. Tabletes ir viegli iedodamas vai arī tās var sasmalcināt un iemaisīt barībā, kas dzīvniekam īpaši garšo. Devas atkarīgas no dzīvnieka svara. Attārpošanas laikā svarīgi uzreiz savākt dzīvnieku fekālijas, lai no tām parazītus neiegūtu citi mājdzīvnieki vai atkārtoti neinficētos paši.
Ievēro! Ja mājās ir vairāki mājdzīvnieki, tad visiem attārpošana jāveic vienlaikus. Nevar attārpot suni, bet neattārpot kaķi, jo tad suns atbrīvosies no parazītiem, bet pēc tam var inficēties atkārtoti no kaķa.
Bērns un mājdzīvnieks. Suņu un kaķu attārpošana novērš risku, ka bērns var saslimt ar toksokarozi – tikt pie cērmēm. Tipiskākie infekcijas avoti ir bērnu smilšu laukumi, skvēri, parki, teritorijas ap daudzstāvu mājām, kur ved pastaigāties mīļdzīvniekus. Tāpat mazulis var saslimt, tikai paglaudot suni, jo oliņas pielīp pie rokām, un, kā zināms, mazuļu roku mazgāšana ne vienmēr apsteidz brīdi, kad roķele jau ir mutē. Tāpēc svarīgi vispirms parūpēties, lai mājdzīvnieki būtu attārpoti.
Ja mājās ir gan mazi bērni, gan mājdzīvnieki, pareizākā rīcība ir vienlaikus ar suņa un kaķa attārpošanu arī bērniem divreiz gadā profilaktiski iedot attārpošanas līdzekļus. Tikai te nav vietā pašdarbība, jākonsultējas ar ārstu. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem ir savi medikamenti, bet dzīvniekiem savi – veterinārie.
Blusas un ērces
Pavasaris, vasara un rudens ir blusu un ērču aktivitātes laiks. Ārā dzīvojoši suņi un kaķi mēdz būt ir blusu pilni, to kažokos var manīt arī piesūkušās ērces. Tas rada diskomfortu ne tikai pašam dzīvniekam, bet arī cilvēkiem. Blusas var pārlēkt uz bērnu, iekost un radīt alerģiskus izsitumus. Savukārt ērce, kamēr nav piesūkusies, var pārrāpot uz bērnu, pārnesot bīstamu slimību – ērču encefalīta un Laimas slimības – ierosinātājus.
Slēptās briesmas – blusu oliņas un kāpuri. Blusu populāciju veido 50% blusu olu, 30% kāpuru, 15% kūniņu un tikai 5% pieaugušo blusu. Cilvēks parasti ierauga blusas dzīvniekam, bet neredz to, kas ir mājoklī, dzīvnieka guļasvietā, proti, oliņas un kāpurus. Viņi apstrādā dzīvnieku ar kādu pretblusu līdzekli, pēc tam nāk uz aptieku un neapmierināti saka – neesot bijis nekāda labuma, ir vajadzīgs cits līdzeklis, jo atkal uzradušās blusas.
Ievēro! Lai iznīcinātu oliņas, no kurām izšķiļas kāpuri un rodas blusas, nepietiek ar preparātu apstrādāt tikai dzīvnieku, bet tas jāizsmidzina arī vidē, kurā dzīvnieks uzturas.
Pretblusu un pretērču iedarbības līdzekļi. Tie ir dažādi: gan speciāli pilieni, kurus pilina uz skausta, gan speciālas kakla siksnas, gan izsmidzināmi aerosoli.
Skaustā pilināmi pilieni ar 4–5 nedēļu iedarbību – gan suņiem, gan kaķiem. Suņiem paredzēts līdzeklis jālieto atkarībā no dzīvnieka svara, jo medikamenti iedalās četrās svara kategorijās. Kaķiem ir domāts cits pretblusu preparāts. Arī tā pilienu daudzums jādozē atkarībā no kaķa svara.
Jāatceras, ka pēc pretblusu pilienu lietošanas nedrīkst dzīvnieku mazgāt, lai nezaudētu zāļu efektivitāti. Labāk vispirms mazgāt, tad pāris dienu ļaut, lai āda atjauno normālo pH līmeni, un tikai tad iepilināt pilienus. Šāda secība nepieciešama tāpēc, ka pilieni iedarbojas caur ādu. Kad ērce vai blusa iekož, tās aiziet bojā.
Daži pretblusu līdzekļi ir ar kukaiņus atbaidošu iedarbību. Proti, inovatīvās tehnoloģijas ļāvušas medikamentam pievienot īpašas vielas, kas nodrošina to, ka ērce nemaz neiekož.Turklāt tas atbaida visus asinssūcējus –
gan blusas un ērces, gan arī odus un mušas.
Kaklasiksnas ar ilgstošu iedarbību. Lai nebūtu ik pēc laika jāpilina pilieni, iespējams izvēlēties kaklasiksnas, kas piesūcinātas ar dabisko vielu. Arī tā uzsūcas caur ādu un pasargā dzīvnieku no blusām un ērcēm. Kaklasiksnas ir divu izmēru –
lieliem un maziem suņiem, kā arī kaķiem. Siksnā iestrādātās vielas iedarbības laiks ir četri mēneši. Viena no modernākajām siksnām ir tāda, kuru var uzlikt pavasarī, proti, sezonas sākumā, un tā pasargā mājdzīvnieku no blusām un ērcēm astoņus mēnešus. Arī šai kaklasiksnai ir divi izmēri.
Tā kā kaķis visur rāpjas un kāpj kokos, var gadīties, ka viņš aizķeras aiz siksnas. Tāpēc modernā siksnā iestrādāts drošības posms. Proti, dzīvnieks pats var atbrīvoties no kakla siksnas, jo tajā ir posms, kas reaģē uz noteiktu spēku un svaru. Tātad, ja tas ir lielāks par noteikto, kas liecina, ka dzīvnieks ar visu svaru karājas siksnā, tas pārtrūkst. Nevar notikt nelaime kaklasiksnas dēļ!
Mājokļa apstrāde. Ļoti efektīvs ir speciāls aerosols. Ar to apstrādā nevis dzīvnieku, bet gan visas virsmas un it īpaši tās vietas, kurās visvairāk uzturas mājdzīvnieks, piemēram, guļvietu. Tāpat arī grīdas, tepiķus, gultas, var izsmidzināt automašīnā, ja mājdzīvnieks ir aktīvs ceļotājs. Noteikti iepriekš jāizlasa instrukcija, kā aerosols jālieto un kā pēc tam jāizvēdina telpas.