Dzīvesveida ietekme
Mūsu šī brīža ikdiena ievērojami atšķiras no mūsu priekšteču ikdienas. Mēs saskaramies ar jauniem izaicinājumiem, kas gan noslogo mūsu ķermeni, gan nodarbina prātu. Muskuloskeletālas sāpes, kas ir sāpes balsta un kustību aparātā, tātad, muguras un locītavu sāpes, piedzīvo aptuveni 20-30% pasaules iedzīvotāju. Kā vienu no pamatcēloņiem šāda veida sāpēm var minēt mazkustīgu dzīvesveidu. Fiziskās aktivitātes ir veselības atslēga, taču ikdienas steigā tās bieži tiek aizvirzītas prioritāšu saraksta beigās. Rezultātā daudzi procesi organismā nenorit tik efektīvi, kā tie varētu notikt – mēs to novērojam kā lieko svaru un tūskas, kas, savukārt, apgrūtina locītavu darbu.
Otrais pamanāmais iemesls ir viedierīču attīstība, kas neapšaubāmi ir devusi neskaitāmus ieguvumus, taču tam līdzi nāk arī savs slogs. Ikdienā ļoti sasprindzinām sprandas un kakla daļu, veroties telefona ekrānā, planšetē un datorā. Tāpat arī pārmērīgs stress un liela fiziska slodze ir liels izaicinājums locītavām.
Būtisks ir arī uzturs, kas ikdienas steigā bieži vien var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā atstāt sekas uz dažādām organisma sistēmām, tostarp uz balsta un kustību aparātu. Protams, visās rekomendācijās ir arī ieteikums par kaitīgo ieradumu – smēķēšanas un alkohola patēriņa –atmešanu.
Locītavām svarīgās minerālvielas un vitamīni
Kaulu stiprībai nozīmīgs ir kalcijs, kura uzsūkšanos veicina D vitamīns. Savukārt locītavu svarīgākā sastāvdaļa ir kolagēns, kura sintēzi stimulē C vitamīns. C vitamīnam ir arī potenciāls paātrināt kaulu dzīšanu pēc lūzumiem un samazināt oksidatīvā stresa radītus bojājumus.
Locītavu skrimšļu sastāvā ietilpst glikozamīns un hondroitīns, kas ir skrimšļa strukturālās sastāvdaļas. Glikozamīnu organisms izmanto, lai ražotu citus ķīmiskus savienojumus, kas nepieciešami cīpslu, saišu, skrimšļu un apkārt esošo locītavu šķidrumu veidošanai, kas, savukārt, kalpo amortizācijas funkcijai. Tikmēr hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļa veselību, absorbējot šķidrumu saistaudos, īpaši ūdeni.
Savukārt sēram, kas ir galvenā MSM sastāvdaļa, ir svarīga loma kolagēna un glikozamīna veidošanā. Jāpiemin arī multifunkcionālā taukskābe Omega-3, kas uzlabo asinsvadu elastību un līdz ar to arī apasiņošanu jeb labāku vielmaiņu locītavās.
Sabalansēta uztura nozīme
Lai ar uzturu uzņemtu kaulu un locītavu veselībai svarīgās vielas, ir jārūpējas par to, lai ikdienas ēdienkarte būtu sabalansēta un pilnvērtīga. Īpaša nozīme te būs jau pieminētajam kalcijam, kas atrodams piena produktos, čia sēklās, sojas pupiņās, lēcās, mandelēs, zaļumos, piemēram, keila lapu kāpostos, galviņkāpostos, brokoļos, pat rabarberos. Interesanti arī, ka sardīnes ir bagātīgs kalcija avots, jo konservētā veidā mēs tās patērējam ar to “kaulos” jeb asakās esošo kalciju.
Tāpat ir svarīgi ievērot mērenību kafijas un kofeīnu saturošu dzērienu patēriņā, jo tam ir tendence “izskalot” jeb pastiprināti izvadīt no organisma kalciju. Locītavu veselībai nāks par labu pietiekama Omega-3 taukskābju uzņemšana, kas ir satopama ne vien zivju izcelsmes produktos, bet arī sēklās, riekstos, kvalitatīvā olīveļļā.
Ja apzināties, ka ikdienas uzturs nav sabalansēts un pilnvērtīgs, bet dzīves un darba temps neļauj piedomāt pie ēdienkartes, ja ir parādījušās locītavu sāpes un kustības ir apgrūtinātas un rada diskomfortu, talkā var nākt uztura bagātinātāji kaulu un locītavu veselībai.
Tāpat ikdienā visiem ieteicams parūpēties par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu, kas palīdz uzsūkties kalcijam. Ja ikdienas uzturā trūkst kalcija un tiek pārmērīgi lietota kafija, tad ieteicams kalciju uzņemt papildus.
Atcerieties! Par sāpēm, diskomfortu un citiem ar kaulu un locītavu veselību saistītiem simptomiem ir jākonsultējas ar ārstu!
Profilakses pasākumi
Pamata ieteikums ir – nepagurt atgādināt sev būt fiziski aktīvam ik dienu! Tā var būt pastaiga, pārgājiens, lēns skrējiens, trenažieru zāle, riteņbraukšana, kāds individuālais vai komandu sporta veids, peldēšana, orientēšanās, vingrošana mājās uz paklājiņa, variantu ir tiešām daudz, taču galvenais ir to darīt regulāri! Fiziskā aktivitāte nodrošina optimālu vielmaiņu, asins un līdz ar to skābekļa cirkulāciju, veicina intelektuālo procesu norisi. Taču nepārspīlējiet ar vienas muskuļu vai locītavu grupas vingrinājumiem, bet centieties iesaistīt visu ķermeni.
Ieteicamas ir arī aukstās peldes vai aukstās dušas, kas lieliski tonizē ķermeni un arī prātu un ilgtermiņā uzlabo ādas elastību un pašsajūtu kopumā.
Papildus veselīgam un sabalansētam uzturam var pamēģināt arī tādu ēšanas režīmu kā intervālā ēšana jeb intermittent fasting, kas ietver noteiktu laika intervālu, kurā tiek ēsts, parasti tas ir 8 līdz 10 stundas diennaktī, un ēšanas pauzi jeb laika intervālu, kurā netiek ēsts nekas no 14 līdz 16 stundām, kas ļauj gan organismam pilnvērtīgi sagremot uzņemtās barības vielas, gan vielmaiņā iesaistīties organisma rezervēm, tādā veidā neļaujot pārāk daudz uzkrāties barības vielu rezervēm.
Farmaceite uzsver: “Manuprāt, atrodot un kombinējot sev piemērotas un saistošas aktivitātes, kas ir vērstas uz veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, ir iespējams ikdienā justies veselam, spēcīgam un enerģiskam. Protams, tuvojošais pavasaris un saule tam tikai palīdzēs. Lai laba veselība un daudz enerģijas!”